|
Uzmanību-viltus harismātisms!
UZMANĪBU - VILTUS HARISMĀTISMS!
Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos. Mateja Ev. 24:24
Mīļie, neticiet katram garam, bet pārbaudiet garus, vai viņi ir no Dieva, jo daudz viltus praviešu ir izgājuši pasaulē. 1.Jāņa 4:1
Harismātiskās kustības ar lielāku vai mazāku atbalstu darbojas visas konfesijās. Attieksme pret tām bieži vien ir polarizēta - no pielūgsmes līdz pilnīgai noliegšanai un apgalvojumiem "tas viss ir no velna". Pēdējais, ļoti primitīvais priekšstats izriet no negatīvas pieredzes ar "harismātiem", kuri par tādiem uzdevušies, bet īstenībā ir vai nu maldu garu pievilti, vai apzināti pieviļ citus. Mūsu mācītājiem, evaņģēlistiem un draudzēm arvien biežāk nākas sastapties ar dažādām kopām vai cilvēkiem, kuri apgalvo, ka esot "saņēmuši dāvanas no gara", "īpašu svaidījumu", "atklāsmes" utt. Parasti tie ir cilvēki bez jebkādas teoloģiskas izglītības un garīgas pieredzes, labākajā gadījumā - pabeigti īslaicīgi pašdarbības līmeņa kursi; bieži (bet ne vienmēr) - bijušie deklasētie: alkoholiķi, narkomāni, atkarīgie, no ieslodzījuma vietām atbrīvotie, kas ar lielu dedzību apliecina savu pestīšanu, ir gatavi citiem uzlikt rokas un kalpot ar savām ''īpašajām dāvanām".
Kur slēpjas bīstamība? Vienmēr pastāv iespēja, ka cilvēks patiešām piedzīvojis Dieva tuvumu un saņēmis kādu kalpošanas dāvanu jeb harismu. Tikai neaizmirsīsim, ka mūsu ceļš pie Dieva sākas ar "atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi" (Mateja Ev. 3:2; 4:17; Marka Ev. 1:15; Lūkas Ev. 3:3; Jāņa Ev. 1:29), t.i., ar manu personīgo grēknožēlu un vecās dzīves atstāšanu. Ne vairs es, bet Kristus manī! To vislabāk pasaka Jānis Kristītājs: "Viņam vajag augt, bet man iet mazumā." (Jāņa Ev. 3:30)
Bīstamība slēpjas krāpšanā - patiesas Dieva dāvanas vietā cilvēks, kas nupat tikai sācis savu garīgo ceļu vai pat vārtījies grēka dubļos, var tikt pievilts un saņemt Sātana atdarinājumu, jo tumsas kungs vienmēr piedāvā saindētu fast food* - ātri apmierināt tieksmi pēc dziļākas Dieva atziņas un dāvanām, cilvēku atzinības un "sevišķas kalpošanas", to visu iegūstot bez nopietnas grēknožēlas, dievkalpojumiem, Sakramentiem un Baznīcas autoritātes. Sātans ir kritušais ķerubs, kas savas prasmes apguvis Debesīs un tādēļ spēj atdarināt kalpošanu Kristum, atgriešanās, dziedināšanas un citas dāvanas. Viņš ir lielākais viltojumu meistars un "šīs pasaules dievs" (2. Kor. 4:4; 11:13-15), kas pieviltajiem spēj iedvest, ka ar viņiem viss ir kārtībā - tikai citiem jāmainās. Kristus par to mūs brīdina: Daudzi uz Mani sacīs tanī dienā: Kungs! Kungs! Vai mēs Tavā Vārdā neesam nākošās lietas sludinājuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam velnus izdzinuši, vai mēs Tavā Vārdā neesam daudz brīnumu darījuši? Un tad Es tiem apliecināšu: Es jūs nekad neesmu pazinis; eita nost no Manis, jūs ļauna darītāji. (Mateja Ev. 7:22-23)
Kādas ir viltus harismātisma pazīmes? Mēģināšu tās sakārtot secībā, kas ņemta no paša pieredzes, bet secība nav būtiska un minētās pazīmes var pārklāties.
-
Viltus harismātiķis ir augstprātīgs un iedomīgs. Viņam vienmēr ir "īpaša atklāsme", cits skatījums un garīgums, nekā draudzei un draudzes mācītājam. Baznīcai jāmainās, jo tā ir "atpalikusi, negarīga, formāla", "iestigusi rituālismā", "remdena, nedzīva" utt. Mācītāji esot "burta kalpi", kas "neko nezin un nesaprot", bet viņš, svaidītais, nāk ar "daudz augstāku garīgumu". Viszinība un "jauna garīgā pieredze" ir tipiskas viltus harismātiķa pazīmes. Lielīšanās ar saviem garīgajiem sasniegumiem - īstiem vai iedomātiem - ir nebibliska un nekristīga. Izlasīsim 2.Kor. 12, cik ļoti uzmanīgi apustulis Pāvils runā par parādībām un atklāsmēm, kas ar viņu notikušas pirms 14 (!) gadiem, piezīmējot "Tā lielīdamies esmu tapis neprātis. Jūs mani pie tā novedāt." (2.Kor. 12:11a) Mans garīgais tēvs, profesors Roberts Feldmanis teica: "Jo cilvēks tuvāk Dievam, jo viņš kļūst klusāks un pazemīgāks." Es varu piebilst: un jo tālāk, jo skaļāks un lielīgāks. Latviešiem ir precīzs teiciens: "Tukša muca tālu skan." Baznīcai var pamatoti pārmest sava veida formālismu, bet parādiet man vienu konfesiju vai draudzi, kura no tā ir brīva! Visas garīgās izmaiņas sākas ar mani, vai arī nesākas vispār. Atcerēsimies seno teicienu: "Kam Dievs ir Tēvs, tam Baznīca ir māte". Viltus harismātiķis bieži vien nav bijis spējīgs pabeigt lektoru vai evaņģēlistu kursus un savu teoloģisko analfabētismu maskē ar skaļu kritiku.
-
Viltus harismātiķis neatzīst autoritātes, ir nepakļāvīgs, izaicinošs un nekritisks pret sevi, toties visi citi un Baznīca tiek nosodīti un kritizēti bez žēlastības. Mācītājiem un draudzes darbiniekiem atrod neskaitāmus trūkumus un vainas, notiek intrigu dzīšana un aizmuguriska aprunāšana. Tiek mēģināts draudzi sašķelt - "svētajiem" esot jāatdalās no grēcīgajiem, pēc tam (kā stāstīja kāds mācītājs) rodas "vissvētākie", kas savukārt atdalās no "svētajiem" utt., t.i., izveidojas farizejisma un liekulības pārņemtas sektiņas. Atcerēsimies, ka sacelšanās pret garīgajām autoritātēm ir tipiska Sātana pazīme. Bībele māca pavisam citu garīgo stāju - Paklausiet saviem vadītājiem un esiet padevīgi, jo viņi ir nomodā par jūsu dvēselēm kā tādi, kam būs jādod atbildība. Lai tie to varētu darīt ar prieku un nevis nopūzdamies, jo tas jums nav derīgi. Ebr. 13:17
-
Viltus harismātiķis apjūsmo pats sevi un ir ļoti augstās domās par savu garīgumu. Vai tam!, kas iedrošinās viņam iebilst! Tāds ir "maldu un ļauno garu pārņemts", kuri nekavējoties "jāizdzen". Jo viltus harismātiķim viņa "parādībās un atklāsmēs", kas nāk no Sātana, nepārtraukti tiek glaimots caur nopietnu grēknožēlu nenonāvētai augstprātībai. Tas var būt saistīts arī ar slimīgu, nepārtrauktu sevis izmeklēšanu un no tās izrietošu garīgas nospiestības sajūtu, no kuras pieviltais mēģina atbrīvoties ar dievbijīgā "es" kultu, vienmēr jaunu "svētību", "svaidījumu", "svētsapulču" un "svēto" meklējumiem. Dziļas grēknožēlas un nopietna Dieva valstības darba vietā sākas svētuma ātras un lētas iegūšanas medības. Jo vairāk un skaļāk tiek izkliegts "Alleluja!", jo labāk - ašāk iestāsies vispārējs "svētums"! Sākotnējo sajūsmu un prieku pēc atgriešanās pazīst katrs kristietis, taču slimīga sevis apjūsmošana un garīgā ceļa viltošana ir sātaniska. Mūsu Kungs un Pestītājs Jēzus Kristus saka: Ieeita pa šaurajiem vārtiem, jo vārti ir plati un ceļš ir plats, kas aizved uz pazušanu, un daudz ir to, kas pa tiem ieiet. Bet šauri ir vārti un šaurs ir ceļš, kas aizved uz dzīvību, un maz ir to, kas to atrod. Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelabs koks nevar nest labus augļus. Labs koks nevar nest nelabus augļus, un nelāga koks nevar nest labus augļus. Katrs koks, kas nenes labus augļus, top nocirsts un iemests ugunī. Tāpēc no viņu augļiem jums tos būs pazīt. Mateja Ev. 7:13-20
-
Viltus harismātiķim Bībele ir pakārtota viņa vajadzībām un skaidrojama ar viņa "atklāsmēm". Augstākā autoritāte vairs nav Dieva Vārds, bet paša domas un uzskati. Izrauti no konteksta, tiek citēti iemīļotie Bībeles panti, sagrozīti, tulkoti un skaidroti pēc sava prāta. Var tikt piejaukts misticisms un "atklāsmes". Pakāpeniski bibliskās patiesības tiek aizstātas ar pašizdomātām maldu mācībām. Viltus harismātiķis sevi paceļ virs Dieva Vārda un uzdodas par tā pēdējo instanci. Tiek diskutēts par dogmatiskiem jautājumiem, kuri izlemti un atbildēti jau Senbaznīcas vēsturiskajās liecībās - Baznīcas likumos, dokumentos, koncilos, sinodēs un Baznīctēvu darbos, kurus viltus harismātiķis nav lasījis un arī nelasīs - tie viņam nav autoritāte.
-
Vitus harismātiķis nonievā Sakramentus, dievkalpojumu, draudzes struktūras un pret tām izrāda necieņu. Sakramenti viņa acīs nav Baznīcas dārgmanta, bet tiek vulgarizēti vai pat noliegti; labākajā gadījumā - pakļauti savai subjektīvai izpratnei un pielietojuma veidam. Draudzes struktūras un Baznīcas kārtība esot "no velna", tādēļ tās netiek respektētas.
-
Vitus harismātiķis sēj nemieru, uztraukumu un meklē sensācijas. Ar savu ārkārtīgo dedzību un darbošanos, ārēju, sakāpinātu dievbijību viņš pārspēj īstus, patiesus kristiešus un vilšus vai nevilšus tiem liek justies vainīgiem. Faktiski tā ir eksaltācija jeb pārspīlēts jūtelīgums, kam nav nekāda sakara ar patiesu dievbijību. Tiek saklausītas dažādas balsis, saņemti norādījumi no gariem, redzētas parādības un tas notiek gandrīz nepārtraukti. Tālu tiek pārspēti tādi Dieva vīri kā Ābrahāms, Mozus un apustuļi, kuriem no vienas Dieva atklāsmes līdz nākošai pagāji gadi un gadu desmiti. Viltus harismātiķi izplata sensacionālus paziņojumus par drīzu pasaules galu un Kristus otrreizējo atnākšanu, elles un pazudināšanas piedraudējumus tiem, kuri nepiekrīt. Raksturīga pazīme ir nāves un iznīcības pasludinājums.
-
Viltus harismātiķi nav saistīti ne ar Baznīcu, ne arī ar kādu draudzi, to dzīvesveids var būt pilnīgi pretējs paša sludinātajam svētumam. Uz jautājumu: "No kādas konfesijas esat? Kam jūs esat pakļauti un kalpojat?" viņi nevar atbildēt. Bieži vien tie ir liekēži, kurus citiem jāuztur viņu "supergarīguma" dēļ. Viņi var darīt pārdabiskas lietas, kas nebūt nenorāda uz Svētā Gara darbību viņu dzīvē - pārdabisko spēja veikt arī Ēģiptes faraona burvji un zīlnieki (2. Moz. 10-12) un mags Sīmanis (Apustuļu Darbi 8:9-11) Viltus harismātiķiem visai tipiska ir slēpta seksuāla izlaidība vai citi grēki un atkarības, izteikta svētulība un draudzes krāpšana.
Kā atpazīt šo Sātana meistarstiķi - viltus garīgumu? Mūsu Kungs Jēzus Kristus saka: pēc augļiem - Sargaities no viltus praviešiem, kas pie jums nāk avju drēbēs, bet no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. No viņu augļiem jums tos būs pazīt. Vai gan var lasīt vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? (Mateja Ev. 7:15-16); augļi ir kalpošanas rezultāts. Ja tās nav svētības, bet šķelšanās un postīšana, kaut arī pamatota ar skaļām frāzēm par garīgu atjaunošanos, tāds "ērkšķis un dadzis" stingri jābrīdina un nelabošanās gadījumā - nekavējoties jāizslēdz no draudzes. Izlikšanās "nekas jau nopietns nav noticis" vai mēģināšana "sadzīvot ar visiem pa labam" novedīs pie visbēdīgākajiem rezultātiem - līdz pat draudzes izpostīšanai. Atjaunošana prasīs ilgus gadus un smagu darbu. Tādēļ mācītājam un draudzes vadībai pret viltus harismātiķiem jāuzstājas ar visu savu autoritāti un Baznīcas likumu spēku.
Bet es saku: staigājiet Garā, tad jūs miesas kārību savaldīsiet. Jo miesas tieksmes ir pret Garu, bet Gara tieksmes ir pret miesu, jo šie divi viens otram stāv pretī, ka jūs nedarāt to, ko gribat. Bet, ja Gars jūs vada, tad jūs vairs neesat padoti bauslībai. Bet zināmi ir miesas darbi: tie ir netiklība, nešķīstība, izlaidība, elku kalpība, buršana, ienaids, strīdi, nenovīdība, dusmas, ķildas, šķelšanās, ķecerība, skaudība, dzeršana, dzīrošana un tamlīdzīgas lietas, par kurām es iepriekš saku, kā jau esmu senāk sacījis: tie, kas tādas lietas dara, nemantos Dieva valstību. Bet Gara auglis ir: mīlestība, prieks, miers, pacietība, laipnība, labprātība, uzticamība, lēnprātība, atturība. Pret tādām lietām nav bauslības. Bet tie, kas Kristum pieder, ir savu miesu krustā situši līdz ar kaislībām un iekārošanām. Ja dzīvojam Garā, tad arī staigāsim garā. Nedzīsimies pēc tukša goda, cits citu izaicinādami, cits citu apskauzdami. (Gal. 5:16-26)
Neļausimies pievilties! Nebaidīsimies droši un noteikti stāties pretī viltus harismātismam, patieso Dieva dāvanu viltojumam un palīdzēsim tiem, kas ir pievilti vai no tā cietuši.
*ātra uzkoda (angļu val.) |
