Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Laulības
 MĒS TICAM
 SVĒTDARBĪBAS
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.

 

 

Meklēšana

 


SVĒTDARBĪBAS: 
KRISTĪBAS - IESVĒTĪBAS - LAULĪBAS - MIRUŠO IZVADĪŠANA

VIENOTĀS PAMATPRASĪBAS KRISTĪBAI, IESVĒTĪBAI UN LAULĪBAI,
pieņemtas LELB 20.Sinodē 2001.gada 12.jūnijā.

Prasības ir normatīvas (obligāti ievērojamas) kopš to pieņemšanas brīža visās Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudzēs.

KRISTĪBA

Norma. Bērna vecāki, krustvecāki ir kristīti, iesvētīti un salaulāti draudzē reģistrēti locekļi.

Minimums. Vismaz vienam no kristāmā bērna vecākiem (jeb cilvēkam, kas reāli audzina šo bērnu) ir jābūt kristītam un iesvētītam draudzē reģistrētam loceklim. Krustvecākiem (ja tādus pieaicina) ir jābūt kristītiem un iesvētītiem.

Ja bērns, kura vecāki nav kristīti, pats izsaka vēlmi kristīties, viņam ir jābūt vismaz 7 gadus vecam, ir jābūt abu vecāku piekrišanai, jābūt krustvecākiem. Mācītājam ir pienākums ar vecākiem aprunāties un censties vest viņus pie ticības.

IESVĒTE

Norma. Iesvētes kandidātam jāapmeklē iesvētes lekciju kurss (minimums – 20 stundas) un jāpieņem personisks lēmums savu dzīvi pamatot ticībā Dievam.

Iesvētes lekciju kursā jātiek izskaidrotām šādām tēmām: 1.Ticība. Ticības formas. Ticības objekti. Ateisms. 2.Iepazīšanās ar M.Lutera “Mazo katehismu”. 3.Apustuļu ticības apliecības izskaidrojums: a) Dievs. Dievs Tēvs. Trīsvienība. Radīšana. Cilvēks. b) Dēls. Jēzus Kristus. Grēks. Pestīšana. c) Svētais Gars. Nāve. Mūžīgā dzīvība. 4.Kristietības atšķirības no reliģijām. Kristietības un senlatviešu mitoloģijas, folkloras attiecības. 5.Iepazīšanās ar baušļiem. 6.Iepazīšanās ar lūgšanu “Mūsu Tēvs”. Lūgšanas jēga. Grēksūdze. 7.Kristīgās konfesijas. Luterisma atšķirības. 8.Baznīcas nozīme un uzbūve. Draudze. Draudzes locekļu tiesības un pienākumi. 9.Bībele. Jaunā un Vecā Derība. Bībeles uzbūve, principi, uztvere. 10.Sakramenti. Kristība. Iesvētes nozīme. 11.Svētais Vakarēdiens. 12.Dievkalpojuma kārtība. Dievkalpojuma uzbūve un loģika. Dziesmu grāmata. (Lai konfirmands augšminēto varētu labāk apgūt, iesvētes lekciju laikā tam iknedēļu jāapmeklē dievkalpojums.) 13.Konfirmandam jāizlasa Jaunā Derība. Konfirmandam ir jāapliecina sava ticība Dievam.

Minimums. Minēto zināšanu apjomu konfirmands var apgūt patstāvīgā ceļā – izlasot mācītāja norādītās grāmatas un apmeklējot dievkalpojumus. Šādā gadījumā mācītājam vienmēr individuāli jāpārliecinās par konfirmanda zināšanām un izpratni.

LAULĪBA 

Norma. Līgavai un līgavainim jābūt kristītiem un iesvētītiem draudzes locekļiem.
Minimums. Laulība var tikt noslēgta arī tad, ja viens no laulājamiem ir kādas citas tradicionālas Latvijas kristīgās konfesijas draudzē reģistrēts loceklis.


KRISTĪBAS SAKRAMENTS


Kļūsti par daļu no Kristus veidotās Baznīcas - kas tic un top kristīts, tiek izglābts

Kristība ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kurā Dievs tiem, kas tic uz Kristu, dāvā garīgu jaunpiedzimšanu, izglābšanu no soda par mūsu grēkiem, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību. Jēzus par Kristību saka: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk 16:16). Pateicoties Kristībai mēs kļūstam par kristiešiem un Dieva veidotās kopības – Kristus Baznīcas – locekļiem. Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem). 

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:
  • Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?
  • Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
  • Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
  • Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).
Cik izmaksā bērna kristības?

Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē. 
   
 IESVĒTĪBAS

Iepazīsti Baznīcas mācību un apliecini savu ticību, kļūstot par  pilntiesīgu draudzes locekli

Iesvētības ir baznīcas iedibināts svinīgs rituāls, kurā kristītais pēc Baznīcas mācības iepazīšanas iesvētes apmācībās apliecina savu ticību, tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli un tiek pielaists pie Svētā Vakarēdiena saņemšanas. Pēc LELB kārtības var tikt iesvētīti arī pilngadību nesasnieguši jaunieši. Ar kristībām kristījamais tiek uzņemts par Kristus Baznīcas locekli. Ar iesvētībām iepriekš kristītais tiek pielaists pie Svētā Vakarēdiena. Tikai iesvētītiem Baznīcas locekļiem ir tiesības tikt pieaicinātiem par krustvecākiem kristībās.

Kas nepieciešams, lai tiktu kristīts un tiktu iesvētīts?

Uzziniet par nākošo iesvētes mācības kursu tuvākajā luterāņu baznīcā un piesakieties to apmeklēt. Kursa apmeklēšana paredz arī regulāri piedalīties draudzes dievkalpojumos. Pēc iesvētes kursa pabeigšanas, dievkalpojumu apmeklēšanas un iepazīšanās ar draudzes dzīvi, jums būs pārrunas ar draudzes mācītāju. Pie kristībām un iesvētībām kandidāti tiks pieņemti, ja būs apguvuši iesvētes kursā paredzēto un spēs apliecināt, ka viņu pārliecība un nodoms ir dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, kā to māca Baznīca.

Vēlos saņemt kristības, bet kādēļ tiek runāts arī par iesvētībām?

Laikos, kad gandrīz visi tika kristīti bērnībā, pieaugušo kristības notika reti, un tādēļ, runājot par kristībām, parasti tika domātas bērnu kristības. Šādos gadījumos vecāki un krustvecāki sola bērnu kristīgi audzināt, lai, bērnam pieaugot, viņš varētu savu ticību iesvētībās apliecināt personīgi. Saņemot kristību vēlākos gados, kristījamais pats apliecina savu ticību, sola dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, tādēļ parasti tajā pašā dievkalpojumā šādi kristījāmie tiek arī iesvētīti.

Esmu cienījamos gados, bet neesmu kristīts/iesvētīts? Vai arī uz mani attiecas tādas pašas prasības kā uz gados jaunākiem ļaudīm?

Šodienas situācijā Latvijā ir parasts, kad iesvētes kursu apmeklē arī vecāka gadagājuma cilvēki. Nav neparasts, ja kopā ar mazmeitiņu kristību saņem arī vecmāmiņa. Dažāda gadagājuma ļaudis iesvētes grupās ir parasta prakse.

Cik ilgs ir tipisks iesvētes mācības kurss?

Iesvētes mācības kursu pēc LELB apstiprinātām prasībām vada draudžu mācītāji. Mācītāji arī organizē šo kursu, lai spētu minētās prasības izpildīt. Iesvētes kursa ilgums visbiežāk ir aptuveni trīs mēneši.

Vai iesvētes mācības kursu var apgūt neklātienē?

Kristības, iesvētības nozīmē pievienošanos Baznīcai un lokālai draudzei. Nav iespējams apliecināt pievienošanos Baznīcai un draudzei, ja kandidāts nav iepazinies ar dievkalpojumiem un draudzes dzīvi. Ja kristību, iesvētību kandidāts nespēj apmeklēt iesvētes mācības kursu baznīcā kādu nepārvaramu šķēršļu, piemēram, smagas slimības dēļ , tad palūdziet mācītājam ieteikt risinājumu šai problēmai.

Vai pēc kristībām un iesvētībām man būs jāpieder draudzei, kurā kristījos, iesvētījos?

Jā, pēc kristībām, iesvētībām kandidāts būs arī uzņemts par draudzes locekli draudzē, kurā saņēma kristību un/vai iesvētību. Kristības un iesvētības prasa solījumu dzīvot kristīgu dzīvi, kas ietver līdzdalību draudzes dzīvē. Dodoties dzīvot uz citu vietu, draudzes locekļi pāriet uz draudzi, kura viņiem ir pieejama. 

LAULĪBAS

Baznīcā noslēgta uzticības savienība uz mūžu - ko Dievs savienojis, to cilvēkiem nebūs šķirt

Kristīga laulība ir divu kristiešu – vīrieša un sievietes – likumīgi noslēgta savienība uz mūžu, kas īstenojas kristīgā kopdzīvē. Laulības noslēgšana baznīcā ir šādas kristīgas savienības noslēgšana dievkalpojumā; tā apstiprināta ar abu pušu mūža uzticības solījumu Dieva un cilvēku priekšā un ir svētīta ar aizlūgšanām un Dieva vārdu. Laulība ir Dieva iestādījums. Katram kristietim laulību pienākas slēgt Baznīcā paredzētā kārtībā. Laulība ir mūža savienība. Stājoties laulībā jāapzinās, ka dotais solījums būs jāpilda "līdz nāve jūs šķirs". Noslēgt laulību baznīcā nozīmē, ka jūs solāties dzīvot kristīgu laulības dzīvi, t.i., praktizēt kristīgo ticību gan individuāli, gan arī laulībā un ģimenē.

Kādi ir priekšnoteikumi, lai kristīgi noslēgtu laulību luteriskajā Baznīcā?

Lai stātos kristīgā laulībā, Jums jābūt luteriskās Baznīcas locekļiem, kuri ir gan kristīti, gan iesvētīti, kā arī ir reģistrēti draudzē un nav no draudzes atskaitīti. Abiem laulību kandidātiem jābūt brīviem, t.i., neprecētiem vai atraitņiem, kuri nav saistīti ar citu personu laulību solījumā (informāciju attiecībā uz šķirteņiem lasiet lapas apakšā). Līdzās noteiktajai Baznīcas kārtībai jāievēro arī visas valsts likuma prasības.

Kā pieteikt laulību, ja atbilstu visām iepriekšminētajām prasībām?

Pastāstiet mācītājam par jūsu nodomu laulāties un par vēlamo jūsu laulību laiku. Noskaidrojiet, vai draudzē attiecībā uz laulībām ir noteikta kāda sagatavošanās kārtība. Savlaicīgi (vismaz mēnesi iepriekš) draudzes kancelejā saskaņojiet laulību laiku un iesniedziet nepieciešamos dokumentus: 
  • Dzimtsarakstu nodaļā (jebkurā vietā Latvijā; ja dzīvojat ārvalstīs - Latvijas Republikas vēstniecībā vai konsulātā), piesakiet savu laulību, līdzi ņemot pases un saņemsiet izrakstu. Tas (oriģināls) jāiesniedz draudzes lietvedībā. Izraksta derīguma termiņš - seši mēneši;
  • Draudzes lietvedībā aizpildiet un iesniedziet laulības pieteikuma veidlapu. Pieteikuma derīguma maksimālais termiņš - seši mēneši, minimālais - viens mēnesis;
  • Bankā vai internetbankā nomaksājiet valsts nodevu. Kvīti par valsts nodevas nomaksu (oriģinālu) iesniedziet draudzes lietvedībā. Atraitņiem jāiesniedz mirušā dzīvesbiedra miršanas apliecību, šķirteņiem - notāra izziņa vai tiesas sprieduma noraksts;
  • Dokumentus iesniedzot, lūdzam uzrādīt pases (pasēm jābūt derīgām vēl vismaz 1 mēn. pēc laulību noslēgšanas).


Ko darīt, ja neesmu kristīts un/vai iesvētīts, bet vēlos stāties kristīgā laulībā?

Šādā gadījumā jums jāapmeklē katehēzes kurss un dievkalpojumi. Katehēzes kursa laikā jūs iepazīsieties ar ticības mācības pamatiem, piedalīsieties dievkalpojumos. Kad būsiet iepazinušies ar ticības mācību un Baznīcas dzīvi, jums jāapstiprina mācītājam, ka tā ir Jūsu brīva izvēle - apliecināt savu ticību un tapt kristītiem un/vai iesvētītiem un līdz ar to uzņemtiem draudzē. (Nav pieļaujams, ja kāds netieši tiktu spiests nepatiesi apliecināt savu ticību un dot solījumu dzīvot kristīgu dzīvi tikai tāpēc, ka vēlas laulāties baznīcā). Tie, kuri nav kristīti, saņem kristību un iesvētību. Tie, kuri ir kristīti bērnībā, tiek iesvētīti. Vienlaicīgi notiek šo cilvēku uzņemšana draudzē.


Ko darīt, ja esmu gan kristīts, gan iesvētīts, bet nepiederu nevienai draudzei?

Runājiet ar mācītāju. Mācītājs noteiks kārtību, kā atjaunot piederību Baznīcai un tikt uzņemtam draudzē. Jābūt gatavam no jauna apstiprināt kristībā (iesvētībā) dotos solījumus - dzīvot kristīgu dzīvi, palikt draudzes piederībā.

Vai iespējams tikt laulātiem luteriskajā Baznīcā, ja līgava vai līgavainis pieder citai kristīgai konfesijai?

Jā, ir iespējams. Tomēr jāievēro, ka citai konfesijai piederīgiem jābūt izpildījušiem minimumu, ko attiecīgā Baznīca prasa no saviem draudzes locekļiem. Šajā gadījumā jūsu stapā jābūt skaidrībai par to, kā kopīgi praktizēsiet savu kristīgo dzīvi, ja katrs piederiet savai konfesijai. Romas Katoļu Baznīcas kārtība neatļauj saviem locekļiem laulāties pēc citu konfesiju kārtības, kas ir nozīmīgs šķērslis gadījumā, ja luterānis vēlas laulāties ar katoli.

Vai iespējams laulāties baznīcā, kuras draudzes locekļi mēs neesam (esam citas luteriskās draudzes locekļi)?

Ir ierasts, ka draudzes locekļi laulības, bērnu kristības, bēres u.c. notikumus svin savā draudzē. Laulības ir ne tikai privāts notikums - tas ir gan ģimenes, gan arī visas draudzes notikums. Tādēļ ļoti ieteicams laulības slēgt savas draudzes vidū. Iemesli, kādēļ laulību slēgšanai mēdz izvēlēties citas draudzes baznīcu, varētu būt, piemēram, īpaša savas dzimtas vēsturiska saistība ar kādu konkrētu baznīcu. Kā neatbilstošs iemesls būtu minamas principiālas domstarpības ar savu mācītāju par jūsu paredzētajām laulībām, un jūs nevis meklējat veidus, kā šīs domstarpības atrisināt, bet gan gribat atrast kādu draudzi, kur to vai citu «varētu neprasīt» darīt. Tādēļ vispirms strīdīgie jautājumi būtu pārrunājami ar jūsu draudzes mācītāju. Ja jūs lūgsiet savu mācītāju salaulāt jūs citā baznīcā, tad, visdrīzāk, ja vien mācītājam būs tādas iespējas, viņš tam labprāt piekritīs. Ja laulību rituāls tomēr būs jānotur citas draudzes mācītājam, jums savas draudzes mācītājam jālūdz apliecinājums, kurā minēts, ka esat konkrētas draudzes locekļi, ka mācītājs jūsu laulību jautājumu ir pārrunājis un piekrīt, ka stājaties laulībā un ka viņam nav iebildumu laulību notikšanai citas draudzes baznīcā.

Ko darīt, ja esmu šķīries un vēlos stāties jaunā kristīgā laulībā?

Katrā gadījumā runājiet ar mācītāju. Jauna laulība netiks liegta, ja jums ir nozīmīgi iemesli, kādēļ iepriekšējo laulību nevarat atjaunot (piemēram, iepriekšējais dzīvesbiedrs ir jūs atstājis un nodibinājis citu ģimeni).

Kādos Baznīcas Gada laikos laulības nebūtu plānojamas?

Laulības luteriskajā Baznīcā parasti nenotur Lielā Gavēņa laikā - no Pelnu Dienas līdz Lieldienām.

MIRUŠO IZVADĪŠANA


Kristus ir miris un augšāmcēlies, tādēļ arī mēs visi reiz tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei

Kristīga mirušo izvadīšana ir pēdējais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās, kā arī mierinājums sērojošajiem ar Evaņģēlija vēsti, stiprinot viņus ar augšāmcelšanās cerību. Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva vārds, uzsverot Kristus upuri par mūsu grēkiem, Viņa augšāmcelšanos un mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, arī mēs visi reiz tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei.

Nāve ir dabīgs katra cilvēka šīs zemes dzīves noslēgums. Bībele māca, ka nāve ir grēka nopelns, bet Dieva dāvana ir mūžīgā dzīve Jēzū Kristū. Apustulis Pāvils vēstulē romiešiem raksta: “Visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības, bet Dievs savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” (Rm 3:23-24). Jēzus Kristus saka: “Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība; kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic man, nemirs nemūžam.” (Jņ 11:25)

Kristīga mirušo izvadīšana ir:
- pēdējais pienākums pret mirušo, nododot viņu Dieva rokās;
- mierinājums sērojošajiem ar Evaņģēlija vēsti, stiprinot viņus ar augšāmcelšanās cerību. 

Izvadīšanu parasti izdara mācītājs (palīgmācītājs vai evaņģēlists). Izņēmuma gadījumā mirušo var izvadīt katrs iesvētīts draudzes loceklis.

Ir labi jau laikus aicināt mācītāju pie mirēja, lai palīdzētu viņam sagatavoties aiziešanai mūžībā, izsūdzot grēkus, saņemot Svēto Vakarēdienu un stiprinājumu no Dieva vārda. Mācītājs var sniegt garīgu atbalstu un stiprinājumu arī mirēja tuviniekiem, kā arī dot tiem praktiskus padomus, kā atvieglot mirēja aiziešanu mūžībā un kā sagatavoties mirušā izvadīšanai.

Mirušos draudzes locekļus var izvadīt no dievnama. Parasti izvadīšana notiek no kapličas, bet tur, kur kapličas nav, izvadīšana notiek tieši kapos. Izvadīšana var notikt arī no mirušā mājām.

Mūsu tradīcija ir mirušo apglabāšana zemē, tomēr mūsu Baznīca nesaskata ne teoloģiskus, ne bibliskus iebildumus pret mirušā pārpelnošanu. Pelnu urnas apbedāmas kapsētā zemē vai novietojamas sevišķi tam nolūkam sagatavotā vietā kapos vai dievnamā.

Kristīgā izvadīšanā tiek pasludināts Dieva vārds, uzsverot Kristus ciešanas par mūsu grēkiem, Viņa augšāmcelšanos un mūžīgās dzīvības apsolījumu visiem Viņa ticīgajiem: tāpēc, ka Viņš ir miris un augšāmcēlies, arī mēs reiz visi tiksim uzmodināti mūžīgai dzīvei. Izvadīšanā tiek dziedātas garīgas dziesmas, kas atrodamas mūsu Baznīcas Dziesmu grāmatas nodaļā “Nāve un mūžīgā dzīvība”.  Lūgšanās mirušais tiek nodots Dieva rokās, tiek aizlūgts arī par sērojošajiem tuviniekiem un draugiem, lai Dievs vairo viņu ticību un mierina viņus ar augšāmcelšanās cerību.

Mirušā pavadītāji tiek aicināti apzināties savu mirstību un mudināti būt nomodā par savu dvēseli, jo neviens nezina savu aiziešanas stundu. “Lai jūsu gurni ir apjozti un sveces spīdošas; esiet nomodā, jo jūs nezināt, kad nama kungs nāk, vai viņš nāk vakarā, vai nakts vidū, vai pirmajos gaiļos, vai rītā, lai viņš nākdams jūs neatrod guļam.” (Lk 12: 35, 37-38).
   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv




Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv                      

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja Ramona Lurina + 371 26594852 ramonapirtniece@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 22329115

sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628 ; +371 22329097
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »