Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Laulības
 MĒS TICAM
 SVĒTDARBĪBAS
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.

 

 

Meklēšana

 

 

KRISTĪBAS SAKRAMENTS KULDĪGAS SV. KATRĪNAS BAZNĪCĀ

Bērnu un pieaugušo kristības lūdzam pieteikt draudzes mācītājam Viesturam Pirro - mob. 22328283.
Pieņemšanas laiki draudzes namā Kuldīgā, Baznīcas ielā 31: otrdienās 16.00-18.00 ; ceturtdienās 10.00-12.30

Kristību dievkalpojums var notikt arī Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes brīvdabas dievnamā "Bētele". Tas atrodas 4 km no Kuldīgas centra - lauku īpašumā "Polīši", Rumbas pagastā, Kuldīgas novadā, LV 3301 www.polisi.viss.lv
Attēlus varat apskatīt Fotogalerijā.
Tālr. 22328283; e-pasts: vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv ;
zs.polisi@inbox.lv

Attēlus varat apskatīt Fotogalerijā

MĒS GAIDĀM JŪS!

Kļūsti par daļu no Kristus veidotās Baznīcas - kas tic un top kristīts, tiek izglābts 

Kristība ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kurā Dievs tiem, kas tic uz Kristu, dāvā garīgu jaunpiedzimšanu, izglābšanu no soda par mūsu grēkiem, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību. Jēzus par Kristību saka: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk 16:16). Pateicoties Kristībai mēs kļūstam par kristiešiem un Dieva veidotās kopības – Kristus Baznīcas – locekļiem. Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt draudzes locekļiem). 

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē, piedaloties visai draudzei, ne tikai kristījamā radiem vien. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām? 

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Ja arī mūsdienās var būt grūti iekļauties gadsimtu ilgajā parašā rīkot kristības tuvējā svētdienā pēc bērna piedzimšanas, tad tomēr kristīgu vecāku pienākums ir organizēt bērna kristības cik iespējams drīz pēc viņa piedzimšanas. Ja norisinājās kavēšanās, tad padomājiet, vai kavēšanās nekļūst par jūsu - kristīgu vecāku - pienākumu nepildīšanu un liegšanu bērnam savlaicīgi saņemt tik būtisku lietu kā kristības sakraments. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem - ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet nepiederēt draudzei, nevar uzskatīt par normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja jau nepiederat draudzei, šo solījumu nepildāt. Pie bērna kristības jums tiks prasīts apliecināt savu ticību un apsolīt šajā ticībā audzināt bērnu. Lai varētu to izpildīt, jums jāatgriežas pie ticības un jāatjauno sava draudzes piederība.

Nevaram atrast krustvecākus, bet vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Šādi gadījumi ir sastopami, tomēr jautājums ir diskutabls. Šobrīd Latvijas ev. lut. Baznīcā šajā jautājumā nav noteikta kārtība. Gadījumā, ja kādu citai konfesijai piederīgo paredzēts aicināt par krustēvu vai krustmāti, iesakām ņemt vērā sekojošo:

  • Vai tas nav pretrunā ar attiecīgās konfesijas kārtību?

  • Vai paredzamo krustvecāku konfesija atzīst kristības došanu bērnam?
  • Vai citai konfesijai piederīgais spēs solīt un izpildīt solījumu bērnu kristīgi audzināt tā, kā to māca Luteriskā Baznīca?
  • Vai citai konfesijai piederīgais tiešām ir šīs konfesijas kādas draudzes loceklis (mēdz būt, ka cilvēks šīs konfesijas Baznīcā ir vienīgi kristīts, bet savas Baznīcas kārtībai turpmāk nav sekojis).

Cik izmaksā bērna kristības?

Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz "reliģiskus pakalpojumus" saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē. 

VARAT IZVĒLĒTIES OTRU - KRISTĪBAS VĀRDU SAVAM BĒRNAM. IZVĒLE IR BRĪVPRĀTĪGA - OTRS VĀRDS NAV OBLIGĀTS.

BĪBELISKIE VĀRDI UN TO NOZĪME

VĪRIEŠU VĀRDI  

1.      Absaloms – miera tēvs

2.      Ābels – dēls, dvesma

3.      Ābrams – augstākais tēvs

4.      Ābrahāms – daudzo tēvs, godā celtais tēvs

5.      Ādams – sārta zeme, cilvēks, zemes vīrs

6.      Ārons – augstais, kalns, gaismas kalns, skolotājs, zinošais

7.      Amons – uzticīgais, patiesais

8.      Andrejs – vīrišķīgais, drosmīgais

9.      Augusts – cēlais, cildenais, augstais

10. Bartolomejs – lauku dēls

11. Benjamīns – laimes dēls, mīļākais dēls

12. Dāvids – iemīļotais

13. Daniēls – Dievs ir mans tiesnesis

14. Dans – tiesnesis

15. Elija, Elijs – Dievs ir Kungs

16. Emanuēls – Dievs ir ar mums

17. Erasts – mīlestības cienīgais

18. Enoks, Ēnohs – svētītais, iesvaidītais

19. Fēlikss – laimīgais

20. Filips – mīļais, draugs, zirgus mīlošais

21. Gabriēls – Dievs mans spēks

22. Gideons – ieroču pārvaldītājs

23. Isajs – Dieva palīdzība

24. Ismaēls – Dievs dzird

25. Īzaks – viņš smiesies

26. Jānis, Joans, Johans – Dieva svētība, žēlastība

27. Jāzeps, Jozefs – pievienošana, savienošana

28. Jeremija – Dieva paaugstinātais

29. Jeronīms –  svētumā nosauktais

30. Jesaja – Dieva glābšana

31. Jēkabs – izdzīvojušais, izbrīvējušais

32. Jona – balodis

33. Jūlijs – no latīņu Juliuss

34. Lūka, Lūkass – pamazināmā forma no latīņu vārda Lucanus    

35. Marks – pamazināmā forma no latīņu vārda Marcus - āmuriņš

36. Matejs – Dieva velte

37. Mihaēls, Miķelis – kas ir kā Dievs

38. Mozus – izglābtais, no ūdens izvilktais

39. Nātanaēls – Dievs deva

40. Nātans – dāvana

41. Nikodēms – tauta ir uzvarētāja

42. Nikolajs – tautas uzvara

43. Pauls, Pāvils – mazs

44. Pēteris – klints, akmens

45. Rafaēls – palīdzība, Dieva dziedināšana

46. Sālamans - mierīgais

47. Samsons – saule

48. Samuēls – no Dieva izlūgtais

49. Sergijs – nomodā esošais, sargs

50. Simeons – uzklausīšana

51. Simons, Sīmanis – izmēģinātājs, vērtētājs

52. Stefans – vainags

53. Teofīls – Dievu mīlošais

54. Tobiass – Dievs ir mana laime

55. Toms – saīsināta forma no Tomass - dvīnis  

56. Timotejs – Dieva godātājs

SIEVIEŠU VĀRDI

1.      Ada – greznotā, brīvā

2.      Anna, Hanna – žēlsirdīgā, žēlastība

3.      Asnate – senēģiptiešu dievietei Netai piederošā

4.      Berenīke – uzvaras nesēja

5.      Daniela – Dievs ir mans tiesnesis

6.      Debora – bite

7.      Diāna – dievišķīgā, dievišķīgi skaistā

8.      Dina – tiesnese, atriebtā

9.      Elizabete – Dievs ir viņas zvērests

10. Elīza – Dievs ir glābiņš

11. Emanuēla – Dievs ir ar mums

12. Estere – zvaigzne

13. Eva – dzīve, dzīvības devēja

14. Gabriēla – Dievs mans spēks

15. Ieva – dzīvība, dzīvā

16. Jana, Joanna, Johanna – Dieva dāvana

17. Jūlija – no latīņu Juliuss

18. Lea - nostiprinātā

19. Lidija – vārds bez bībeliska tulkojuma, nozīme – līdiete, Līdijas (novads Mazāzijā) iedzīvotāja

20. Magdalēna – Dieva tornis

21. Marija – paaugstinātā, slavētā, cildinātā

22. Marta – kundze

23. Māra – rūgtā

24. Naomija – mans prieks, jaukums, mierinājums

25. Rahele, Raēle – avju māte

26. Rebeka – piesaistošā, uzticīgā, skaistuma valgi, valdzinājums

27. Rute, Ruta – skaistā, draudzene

28. Sāra – mana kundze, daudzo kundze, valdniece

29. Sulamīte - miermīlīgā

30. Tabita – stirna

31. Tamāra - palma

32. Zuzanna – lilija                

 © Kuldīgas Sv. Katrīnas draudze 


KRISTĪBAS SAKRAMENTS BĒRNIEM

Kristīgajā draudzē valda dažādi uzskati par Kristības Sakramentu. Viens no tiem ir dziļi maldīgs, nekristīgs un nebiblisks – Kristības Sakraments neesot pieļaujams bērniem. Bieži šie maldi tiek pausti neiecietīgā un agresīvā veidā: “Bērnus nedrīkst kristīt! Tas nav bibliski! Viņiem nav ticības!”

Un Viņš (Jēzus) tiem sacīja: “Eita pa visu pasauli un pasludiniet evaņģēliju visai radībai. Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts.” (Marka Ev. 16:15-16) 

Parasti šie Evaņģēlija panti tiek minēti kā “pierādījums” bērnu kristības aizliegumam no paša mūsu Kunga un Pestītāja Jēzus Kristus. Bērniem ticības vēl neesot, tāpēc bērnus nedrīkstot kristīt.

Tāds apgalvojums balstās uz pārpratumu vai arī pilnīgu Evaņģēlija neizpratni. Ko par to saka Svētie Raksti un Baznīca?

1. Marka Ev. 16:15-16 neattiecas uz Kristības Sakramentu, bet satur pavēli pasludināt Evaņģēliju visai radībai – tas ir misijas uzdevums. Tātad te ir runa par misiju pie nekristiešiem – vispirms pasludināt Evaņģēliju, tikai pēc tam kristīt - secīga un pareiza kārtība, jo nevienu nedrīkst kristīt “ar varu”. Kristības Sakramenta pieņemšana ir brīvprātīga izšķiršanās sevi veltīt Dievam un Evaņģēlija pasludināšanai.

2. Marka Ev. 16:16 tiek pārprasta vārdu gramatiskā izteiksme ar “un” – it kā darot vienmēr būtu tā pati kārtība, kas runājot. Dzīvē bieži iznāk otrādi – svarīgāko stāsta vispirms, detaļas – pēc tam. Gramatikā šādu izteiksmi sauc par hysterion proteron. Piemēri - Vecā Derība - Ābrahāms saka Latam: 

"Lai nebūtu strīdus starp mani un tevi, starp maniem ganiem un taviem ganiem, jo mēs esam brāļi.” (1.Mozus 13:8) Strīds bija starp ganiem, tikai pēc tam starp Ābrahāmu un Latu.                             

Jaunā Derība – "Jo viņš būs liels Tā Kunga priekšā, vīnu un stipru dzērienu viņš nedzers, un Svētais Gars viņu piepildīs jau no mātes miesām” – eņģeļa Gabriēla pasludinājums par Jāņa Kristītāja dzimšanu. (Lūkas Ev. 1:15)

3. Kristības Sakramenta iestādīšanas vārdi nav Marka Ev. 16:15-16, bet Mateja Ev. 28:19-20 – “Tāpēc eita un darait par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā, tās mācīdami turēt visu, ko Es jums esmu pavēlējis.”   

4. Aplams un pilnīgi nepierādāms ir apgalvojums, ka bērniem nav ticības. Tas nozīmē neatzīt bērnu par pilnvērtīgu cilvēku. Bībele šādu ģeķību apgāž - Lūkas Ev. 1:15 ir skaidri pasludināts, ka Svētais Gars Jāni Kristītāju piepilda jau mātes miesās. Psalms 71:5-6 – Jo Tu esi mana cerība, Kungs, mana drošība no pašas manas jaunības. Uz Tevi es esmu paļāvies no mātes miesām, no mātes klēpja Tu esi mani gaismā vedis. 

Kad Kristus Palmu jeb Pūpolu svētdienā iejāja Jeruzālemē, pirmie ar gavilēm Viņu apsveica bērni. Uz augsto priesteru un rakstu mācītāju pārmetumiem, kādēļ Viņš bērnus neapsauc, Jēzus atbildēja: 

“Vai jūs nekad neesat lasījuši: no bērnu un zīdaiņu mutes Tu Sev slavu sagādājis?” (Lūkas Ev. 21:16) 

Stāstot par lielāko Debesu valstībā, Jēzus saka: 

“Bet, kas apgrēcina vienu no šiem vismazākiem, kas tic uz Mani, tam būtu labāk, ka tam piesietu dzirnu akmeni pie kakla un to noslīcinātu jūras dziļumā.” (Mateja Ev. 18:6)

5. Evaņģēlijā Jēzus Kristus Saviem mācekļiem par paraugu liek bērnu, tā atzīstot bērnu ticību – Marka Ev. 9:33-37; Lūkas Ev. 9:46-48.

6. Vecās Derības zīme bija apgraizīšana, ko saņēma astoņu dienu vecumā. Tam pamats bija vecāku ticība. Pirmdraudze, cēlusies no jūdiem, turpināja Jauno Derību ar tās zīmi – Kristības Sakramentu visiem, arī bērniem. Jūdu vecākiem, kas ticēja Kristum, bija pats par sevi saprotams, ka viņu bērniem ir daļa tajā pašā Derībā, ar kuras zīmi apzīmēti viņu vecāki. Kāds pie Kristus nācis jūds par to teica: Par vienu lietu es esmu pārliecināts, kad reiz mani brāļi no Jūdas un Israēla nama būs atgriezušies pie Mesijas (Kristus) un Viņa draudzei pieskaitīti, tad tie nepieļaus to, ka viņu bērniņiem taptu laupītas locekļu tiesības un viņi no redzamās draudzes taptu izslēgti. Vai tad Mesijas draudze savā iekārtā un slavā ir mazāk vērtīga, ja bērniņi pie tās nedrīkst piederēt, nekā Vecās Derības Mozus draudze? Nekad nē!           

Visur, kur Svētajos Rakstos ir minēts, ka apustuļi kristījuši visu namu, neapšaubāmi ir domāti visi - vecvecāki, vecāki, bērni un mazbērni - Apustuļu Darbi 10:1-2; 10:47-48; 16:15; 16:33; 18:8; 1.Kor. 1:16. Katra bērna dvēselē ir apslēpts ticības brīnišķīgais spēks, tāpat kā dīgšanas, augšanas un augļu nešanas spēks ir apslēpts sēklas graudiņos. Tāpat kā runas un visas pārējās spējas bērnam augot, pamazām attīstās, tā arī ticības dāvana labvēlīgos apstākļos bērnā var attīstīties spēkā un varenībā. Kristības Sakraments ir Dieva derības zīme ar cilvēku, kas domāta visiem. Saprotams, ka misijā, pasludinot Evaņģēliju un izplatot kristīgo ticību, vispirms tiek kristīti pieaugušie, bet visur, kur kāda tauta kļūst par kristīgu tautu, pieaugušo kristības vietā nāk bērnu kristība.

7. Bērna vietā ticību var apliecināt vecāki un krustvecāki, jo visa mūsu kristīgā dzīve pamatojas vietniecības principā. Jēzus Kristus kā cilvēces aizstāvis un vietnieks mūsu vietā ir izpildījis visu Dieva doto bauslību un pie Golgātas krusta izcietis sodu, kuru mēs esam pelnījuši. Mums atliek tikai to atzīt un ļauties salīdzināties ar Dievu. Tā arī mūsu Kungs un Pestītājs rīkojās savā zemes dzīvē – kad pagānu virsnieks lūdza dziedināt viņa slimo kalpu, Jēzus nejautāja, vai kalpam ir ticība un cik tā stipra un vai viņš vispār vēlas, lai viņu dziedina, bet, uzlūkodams virsnieka ticību, Jēzus izpildīja lūgumu - Mateja Ev. 8:5-13; Lūkas Ev. 7:1-10. Tas pats notika ar kanaāniešu sievu, kura Jēzu lūdza, lai Tas dziedina viņas velna apsēsto meitiņu - Mateja Ev. 15:21-28; Marka Ev. 7:24-30. Ja nu Pestītājs pagāniem viņu ticības dēļ ir parādījis tādu žēlastību un dziedinājis tos, par kuriem viņi lūguši, cik vēl daudz lielāku žēlastību Viņš parādīs kristīgiem vecākiem un krustvecākiem, kad tie, paklausīdami Viņa pavēlei, savus bērniņus nodod Viņam svētajā Kristības Sakramentā!         

Ticības nozīme sniedzas tālu pāri katra cilvēka personīgās dzīves robežām. Apustulis Pāvils uz Filipu pilsētas cietumsarga jautājumu, kas darāms, lai tiktu pestīts, atbildēja: “Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.” -  Apustuļu Darbi 16:16-40. Tas nozīmē – cietumsarga ticība pestī ne vien viņu pašu, bet arī viņa ģimenes locekļus. Tāpat vecāki un krustvecāki apliecina bērnā dīgstošo ticību, ko bērns vēl nevar parādīt.

8. Mūsu ticības tēvs, lielais reformators Mārtiņš Luters bija nesatricināmi pārliecināts, ka Baznīcas pilnvara bērnus kristīt savos pamatu pamatos nemaz nebalstās uz bērnu ticību, bet vienīgi uz Jēzus Kristus pavēli – Mateja Ev. 28:19-20 un Marka Ev. 10:13-16.

9. Bībeles, pirmkristīgo laiku rakstu un Baznīctēvu liecības par Kristības Sakramenta ārējo veidu un pielietojumu. No Senbaznīcas laikiem ir pazīstami divi kristības veidi – trīsreizīga apslacīšana ar ūdeni un pagremdēšana. Jaunajā Derībā lietotais darbības vārds `baptidzein` nozīmē `pagremdēt, mazgāt, mazgāties`. Pirmajos Vasarsvētkos, kad Jeruzālemē tika kristīti 3000 cilvēki, ne pilsētā, ne tās apkārtnē nebija tāds ūdens daudzums, lai tos vienlaicīgi pagremdētu - Apustuļu Darbi 1:41. Ņemot vērā vietējos apstākļus, ar pagremdēšanu nekristīja ne Jānis Kristītājs, ne apustuļi Filips un Pāvils gadījumos ar Etiopijas galminieku, Cezarejas kapteini un Filipu cietumsargu (Apustuļu Darbi 8:26-40; 10:1-33; 16:33) 

Jāņa Kristītāja kristībai bija cits raksturs, pie viņa nāca lieli ļaužu pulki, par pagremdēšanu var runāt tikai atsevišķos gadījumos. Senākie attēli par Jēzus Kristus kristīšanu rāda, ka Jēzus ar Jāni Kristītāju abi ir iekāpuši ūdenī līdz ceļiem, un Jānis lej ūdeni Pestītājam uz galvas. Uzskatīt pagremdēšanu par vienīgo pareizo kristību veidu ir formālisms bez pierādījumiem Jaunajā Derībā. Katram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka neredzamo Dieva žēlastības dāvanu iespaids, kuras dod svētais Kristības Sakraments, nevar būt atkarīgs no ūdens daudzuma, temperatūras vai ūdens lietošanas veida.

10. Kad Jēzus Kristus iestādīja Svēto Vakarēdienu un mazgāja saviem mācekļiem kājas, Pēteris lūdzās, lai viņam mazgā arī rokas un galvu. Tad Jēzus viņam atbildēja: “Kas ir mazgājies, tam nevajag vairāk, kā vien kājas mazgāt, jo viņš viscaurēm ir tīrs.” (Jāņa Ev. 13:10) Apustulis Pāvils raksta Titam: Bet, kad atspīdēja Dieva, mūsu Glābēja, laipnība un mīlestība uz cilvēkiem, Viņš mūs izglāba, nevis taisnības darbu dēļ, ko mēs būtu darījuši, bet pēc Savas žēlsirdības, ar mazgāšanu atdzimšanai un atjaunošanos Svētajā Garā, ko Viņš bagātīgi pār mums izlējis caur Jēzu Kristu, mūsu Pestītāju, lai Viņa žēlastībā taisnoti, mēs kļūtu cerētās mūžīgās dzīvības mantinieki. (Titam 3:4-7)

11. Apgalvojums, ka drīkst darīt tikai to, kas Bībelē īpaši uzsvērts (Bībelē nav tieši teikts, ka kristīti bērni) un viss pārējais ir grēcīgs un neatļauts, ir pilnīgi maldīgs. Bībelē, piemēram, nav teikts, ka Svēto Vakarēdienu var baudīt arī sievietes, jo pie pirmā Mielasta bija tikai vīrieši. Vai tādēļ jāaizliedz sievietēm iet pie Dievgalda?

12. Pirmā gadsimta Baznīcas teoloģiskais darbs Didahē par kristību sniedz šādas ziņas: Kristīšanu izdara tā: pēc tam, kad jūs visu to (iepriekšējo mācību) esat izstāstījuši tiem (katehumeniem) priekšā, kristījiet tos Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā dzīvā (tekošā) ūdenī. Bet, ja nav ne viena, ne otra, uzlej uz galvas trīs reizes ūdeni Tēva, Dēla un Svētā Gara vārdā

Baznīctēva Justīna Apoloģija, sarakstīta ap 150.g. par kristību liecina sekojošo: Apustuļi mums ir mācījuši izskaidrot šo parašu šādā kārtā: tā kā mēs esam uzauguši ļaunās parašās un nelabās mācībās, tad mums vajag dabūt iepriekšējo grēku piedošanu. Tādēļ pār kristījamo, kas stāv ūdenī un apņēmies atdzimt no jauna un nožēlojis savus pārkāpumus, tiek izrunāts visu Tēva un Kunga Dieva vārds. Šo mazgāšanu sauc par apgaismošanu, jo tie, kas to izdzīvo, tiek apgaismoti savā sirdsprātā. 

Lionas bīskaps Irenejs, dz. 140.g., miris mocekļa nāvē 200.g., bija Sv. Polikarpa māceklis, kurš savukārt bija piedzīvojis apustuļu laiku un bijis apustuļa un evaņģēlista Sv. Jāņa māceklis, karoja pret maldu mācību sludinātājiem, sarakstīja par tiem piecas grāmatas un vienā no tām - Adversus Hereticos (“Pret ķecerībām”), Irenejs raksta: Kristus ir nācis, lai caur Sevi pašu visus glābtu. Es saku: visus, kuri caur Viņu Dievā top atdzemdināti (kristīti), - zīdāmus bērniņus, lielākus bērnus, jauniešus un vecīšus. Tāpēc Viņš pats visus dzīves vecumus cauri gājis. Zīdainim Viņš tapis zīdāms, lai zīdāmo kārtu svētītu, bērniem Viņš tapis bērns, svētīdams tos, kuri ir šinī vecumā. Tādēļ Viņš tapa tiem arī par dievbijības, taisnības un paklausības priekšzīmi

Baznīctēvs Aleksandrijas Origens, dz. 185.g., +254.g., raksta savā Romiešu vēstules komentārā: Baznīca no apustuļiem saņēmusi parašu arī mazajiem bērniņiem dot kristību. Tā ir izšķiroša liecība, jo pirmajos trīs gadsimtos bīskapi, kuriem apustuļi uzticēja Baznīcas vadību, ļoti stingri raudzījās, lai visas apustuļu mācības un parašas tiek ievērotas un sīvi cīnījās pret visiem jaunievedumiem un ķecerībām. Viņi, bez šaubām, būtu pacēluši savas balsis pret bērnu kristību, ja tā būtu jaunievedums. Tieši pretēji: 256.g. Kartāgas sinodē, kurā piedalījās 66 bīskapi un kuru vadīja slavenais bīskaps Cipriāns, starp citiem apsprieda arī jautājumu Vai ar bērniņu kristību nevajadzētu gaidīt līdz tam laikam, kamēr tie pēc apgraizīšanas priekšzīmes nebūtu sasnieguši astoņu dienu vecumu?, sinode vienbalsīgi izteicās pret šādu priekšlikumu un ne vārds netika bilsts pret bērnu kristību kā tādu. Tā tad bērnu kristība tajā laikā ne tikai nebija jaunievedums, bet gan sens, vispāratzīts un piekopts Baznīcas Sakraments. 

Baznīctēvs Augustīns, dz. 354.g., +430.g., Homīlijā Romiešiem 6.nod. 3.pantā raksta: Uzdevumu arī mazos bērnus kristīt Baznīca ir saņēmusi no apustuļiem, jo tie, kuriem dievišķīgie Mistēriju (Sakramentu) noslēpumi tapa uzticēti, zināja, ka visos ir iedzimto grēku netīrumi, kuriem ūdenī un Garā jātop nomazgātiem. 

Tātad mūsu Baznīcā pastāvošajam Kristības Sakramentam bērniem ir pamats Svētajos Rakstos, pirmkristīgajos dokumentos, Baznīctēvu liecībās un Senbaznīcas kārtībā. Jebkādi iebildumi pret Kristības Sakramentu bērniem ir noraidāmi kā nekristīgi, nebibliski un maldīgi.

Izmantotā literatūra: Lic. theol. Nikolajs Plāte 

“Dr. Mārtiņa Lutera Mazā katehisma iztirzājums”, Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Konsistorija, Rīga 1989.

Materiālu apkopoja Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs Viesturs Pirro 

   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv




Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv                      

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja Ramona Lurina + 371 26594852 ramonapirtniece@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 22329115

sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628 ; +371 22329097
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »