|
|
OTRĀ SVAIGUMA RITUĀLISMS
Un Jēzus nosūtīja Sev priekšā vēstnešus. Un iedami tie nonāca kādā samariešu ciemā, lai Viņam apgādātu vietu, kur nomesties. Un tie Viņu neuzņēma, tāpēc, ka Viņš bija ceļā uz Jeruzālemi. Kad Viņa mācekļi Jēkabs un Jānis to redzēja, tie sacīja:“Kungs, ja Tu gribi, mēs sacīsim, lai uguns nāk no debesīm un tos sadedzina.”Bet Viņš apgriezdamies tos aprāja un sacīja:“Vai jūs nezināt, kādam Garam jūs piederat?
Jo Cilvēka Dēls nav nācis cilvēku dvēseles nomaitāt,
bet pestīt.” Un tie gāja uz citu ciemu.
Lūkas Ev. 9:52-56
Kristietības spēks ir Kristus darbībā, cilvēka dvēseles stāvokļa maiņā. Tas prasa vispirms nopietnu, bezkompromisa darbu pašam ar sevi – atsacīt grēkam, vecajam, sevi attaisnojošajam domāšanas veidam, lai būtu vieta mīlestībai uz Dievu un cilvēkiem. Kristus dod visas iespējas dvēselē, garā un miesā, lai šīs pārmaiņas varētu notikt. Tā nav reliģioza domāšana vien, ko Kristus pie mums grib redzēt, bet jauns dzīves veids – kopā ar Viņu. Evaņģēlijs piedāvā, bet neuzspiež jaunu pasauli – kopā ar Dievu, Viņa domāšanas veidā. Jaunu esamību – mieru, prieku un piepildījumu Dievā. Vecā esamība jāatstāj – te Kristus ir nepielūdzams. Tas, kas mani vārdzināja un pazemoja – atkarības alkoholisma, narkomānijas, azartspēļu, seksuālas izlaidības, vardarbības veidā ir jāatmet – vai arī es neesmu kristietis. Spēku atmešanai dod Dievs. Cilvēkam ar saviem spēciņiem ir par maz. To visi ātri saprot. Rodas jautājums: vai es to gribu?
Kas man jādara, lai es pārveidotos?
|
|
|
