|
Aleksandrijas Sv. Katrīna (287.-305.g.)
ALEKSANDRIJAS SV. KATRĪNA
(287. - 305. G.)
Aleksandrijas Sv. Katrīna dzimusi Aleksandrijā 287.g. pilsētas valdnieka ģimenē ar vārdu Doroteja. Dižciltīga, bagāta, apdāvināta ar neparastu skaistumu un prātu, Katrīna pavadīja laiku antīko filosofu, zinātnieku un ārstu darbu studijās. Viņa pārvaldīja oratora mākslu, runāja vairākās valodās un dialektos. Katrīna izlēma precēties tikai ar tādu vīrieti, kas viņu pārspētu skaistumā un gudrībā. Māte Katrīnu aizveda pie kāda sīriešu vecaja – gudra sirmgalvja. Tas teica, ka zinot Līgavaini, kura skaistums aizēno sauli un griba valda pār pasauli. Vārdi par debesu Līgavaini ļoti dziļi ietekmēja Katrīnu – viņa kristījās. Katrīna piedzīvoja vīziju – Jēzus Kristus viņai dāvāja gredzenu kā dievišķās saderināšanās zīmi. Katrīnas pirkstā pēc pamošanās mirdzēja gredzens.
309.g. Aleksandrijā ieradās Romas imperators Maksimīns II – bēdīgi slavens ar ārkārtīgu cietsirdīgu attieksmi pret kristiešiem. Upurēšanas svētkos par godu imperatoram, Katrīna viņa priekšā aizstāvēja kristiešus un kristīgo mācību. Imperators bija pārsteigts par viņas skaistumu un gudrību. Maksimīns iesaistīja Katrīnu diskusijā ar saviem labākajiem filosofiem un retoriem par ticības būtību. Trīs dienas tie centās Katrīnu pārliecināt par kristīgās ticības maldīgumu, taču tika uzvarēti. Saniknotais imperators viņus pavēlēja sadedzināt dzīvus, bet Katrīnu ieslodzīja cietumā. Tur viņu apmeklēja Maksimīna sieva Auguste. Sarunā Katrīna viņu pārliecināja par kristīgās ticības patiesīgumu, tāpat kā karavadoni Porfīriju un kalpus, kas viņu pavadīja – viņi visi kļuva kristieši.
Maksimīns pavēlēja izgatavot īpašu moku ratu Katrīnas sodīšanai, taču no debesīm nolaidies eņģelis sagrāva moku rīku un Katrīna tika atbrīvota no spīdzināšanas. Kad par uzzināja Auguste, tā imperatoru sāka apsūdzēt ļaundarībās un atzinās, ka arī viņa ir kristiete. Maksimīns sodīja ar nāvi Augusti, karavadoni Porfīriju, viņa kalpus un karavīrus – visus, ko Katrīna bija pievērsusi ticībai. Pēc tam viņš Katrīnai piedāvāja imperatrises kroni, bagātību un slavu, ja viņa atteiksies no ticības. Katrīna to visu noraidīja un palika uzticīga savam debesu Līgavainim un kristīgai ticībai. Tad Maksimīns pavēlēja viņai nocirst galvu. Kad bende to izdarīja, no brūcēm esot tecējis piens, nevis asinis un eņģeļi Sv. Katrīnas miesas aiznesuši uz Sinaja kalnu. Nāves brīdī Aleksandrijas Sv. Katrīnai bija tikai 18 gadu. |
