Sākums
 Draudzes aktualitātes
 Dievkalpojumi
 Draudzes pasākumi
 Bībeles stundas
 Jauniešu vakari
 Vīru vakari
 Kristības Sakraments
 Svētdienas skola
 Iesvētāmo mācības
 Koncerti un muzicēšana
 Liturģiskais ansamblis
 Laulības
 MĒS TICAM
 SVĒTDARBĪBAS
 Lūgšanas
 Svētrunas
 Teoloģiski raksti
 Ziedojumi draudzei
 Fotogalerija
 Vēsture, sākot ar 1252.g.

 

 

Meklēšana

 
Esiet svēti

ESIET SVĒTI!



Sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. - Un, kad jūs to piesaucat kā savu Tēvu, kas cilvēku vaigu neuzlūkodams, spriež tiesu pēc ikkatra darba, tad pavadāt bijībā savas svešniecības laiku. Jūs zināt, ka esat ne ar iznīcīgām lietām - sudrabu vai zeltu atpirkti no savas aplamās dzīves, mantotas no tēviem, bet ar Kristus, šī bezvainīgā un nevainojamā Jēra, dārgām asinīm, kas gan iepriekš izredzēts pirms pasaules radīšanas, bet atklāts laiku beigās jūsu dēļ. Jūs caur Viņu ticat uz Dievu, kas Viņu ir uzmodinājis no miroņiem un To godā cēlis, tā kā jūsu ticība ir kļuvusi arī par cerību uz Dievu. Savas dvēseles šķīstījuši, klausot patiesībai ar neliekuļotu brāļu mīlestību, mīliet cits citu no visas sirds pastāvīgi, jūs, kas esat atdzimuši no iznīcīgas sēklas, bet neiznīcīgas, no dzīvā un paliekamā Dieva vārda.
1.Pētera 1:15-23

 Mūsu valsts Satversme sākas ar vārdiem:

"Latvijas tauta savā brīvi vēlētā Satversmes sapulcē ir nolēmusi sev šādu valsts Satversmi:

1.     Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.

2.     Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

3.     Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale.

4.     Valsts valoda Latvijas republikā ir latviešu valoda. Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru."

Te uzrādītas četras lietas, kas sastāda valsti: valsts politiskā iekārta, valsts vara, valsts teritorija un valsts valoda. 99. pantā teikts: "Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts."

Mūsu Baznīcas Satversmes 9. pants saka: "Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ir publiski tiesiska rakstura reliģiska organizācija, kas savā darbībā ievēro Latvijas republikas Satversmi un likumus un savā iekšējā dzīvē ir patstāvīga."

Valsts himnā mēs dziedam "Dievs, svētī Latviju!" - tā ir lūgšana, kurā vienojas visi: kristieši, nekristīgu reliģiju piekritēji, ateisti un citi -isti, tā apliecinot, ka neviena valsts un politiskā iekārta nevar būt pilnīga - pilnīgs, absolūts, svēts ir tikai Dievs, visur klātesošs, reizē pārpasaulīgs un šopasaulīgs. Pārpasaulīgs Savā esamībā, šopasaulīgs attiecībās ar mums.

Dieva Satversme - Svētie Raksti, sākas ar vārdiem: Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi. (1.Mozus 1:1)

Pirmsākums ir garīgs - Dievs rada garīgo, mums miesīgām acīm neredzamo pasauli un pēc tam zemi - matēriju, no kuras esam veidoti mēs. Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs. (Jāņa Ev. 1:1) Iesākumā ir jēga mūsu esamībai un šī jēga ir cilvēka dievlīdzībā - Jēzū Kristū. Tādēļ vissvarīgākā lieta katrai valstij ir cilvēka dievlīdzība - esiet svēti, jo Es esmu svēts. Tā nav ne vēlme, ne lūgums - tā ir Dieva pavēle. Katrs valstiskums ir tik stiprs, cik pavalstnieki ir svēti - t.i., cik tie apzināti ievēro Dieva baušļus, valsts likumus un svētojas: dievkalpojumos - Dieva Vārdā un Sakramentos, ikdienas lūgšanās, Bībeles studijās, kristīgā dzīvē. Tādēļ Baznīcas dalījums no valsts, ko dievliedži tik bieži piesauc, atsaucoties uz Satversmes 99. pantu, ir tikai politisks, ne valstisks: valsts nediktē Baznīcai savu gribu, Baznīca ir neatkarīga, bet tās uzdevums ir pavalstniekus audzināt ticībā, lūgt par valsti un to svētīt: Ikviens lai paklausīgs varām, kas valda. Jo nav valsts varas, kā vien no Dieva, un tās, kas ir, ir Dieva ieceltas. Tātad tas, kas pretojas valsts varai, saceļas pret Dieva iestādījumu. Bet tie, kas saceļas pret to, paši sev sagādā sodu. Jo valdītāji nav bīstami labam darbam, bet ļaunam. Tu negribi bīties valsts varas, labi, dari to, kas labs un tu saņemsi viņas uzslavu, jo tā ir Dieva kalpone tevis labā. Bet, ja tu dari ļaunu, tad bīsties; ne velti tā nes zobenu, jo tā ir Dieva kalpone, atriebēja un soda nesēja tam, kas dara ļaunu. Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. (Rom. 13:1-5)

Visaugstākā vara, kas valda pār visu, ir Dievs. Baznīcu Dievs ir radījis ne tikai kā valsts sirdsapziņu, bet kā Kristus Miesu - mēs lūdzam arī to vietā un par tiem, kas sevi neuzskata par kristiešiem, kas Baznīcu noraida, apsmej, apmelo, jo viņi vēl ir pārpratuma un nezināšanas varā, un (mēs ceram!) savā ceļā pie Dieva. Nav nekā neparasta savu reizi piedzīvot pret mums vērstu naidu un ļaunumu no dažām avīzēm un informācijas līdzekļiem, jo kristietība vienmēr paliek klusā apsūdzība tiem, kas attaisno grēku, popularizē mums nepieņemamus uzskatus un dzīvesveidu, apzog valsti, apzināti pārkāpj likumus, neievēro sabiedriskās un tikumības normas. Grēks un tā apoloģēti vienmēr trakos pret svētumu, jo grēka daba ir sevi attaisnot, uzspiest citiem, ne laboties. Izdabāšana grēkam vienmēr ir degradācija - kā valstiskā, tā starptautiskā līmenī. Izdaudzinātā demokrātija bieži tiek saprasta kā demonokrātija: neapvaldītas cilvēka grēcīguma izpausmes visatbaidošākajās formās. Publiski gājieni, kuru dalībnieki popularizē savas seksuālas atkarības un perversijas, ir tikai viens piemērs. Beidzot tas sāk apdraudēt cilvēku, ģimeni un valsti - tad mēs esam spiesti starp demokrātiju un brīvību izvēlēties drošību - gluži kā neērtās, bet nepieciešamās pārbaudes lidostās. Brīvība nav visatļautība un mīlestība nav izlaidība. Kristietis to apliecina, jo Dievs mūs ir aicinājis: Jūs esat zemes sāls, bet ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta. (Mateja Ev. 5:13-14) Sāls un gaismas, pilsētas kalnā jēga ir atrasties vidē, kurai ir tendence maldīties un bojāties, dzīvot tumsībā un slepenībā darīt grēku. Kristus nesēdēja sinagogā un negaidīja apbrīnotāju pūļus, kas paši no sevis pēkšņi nāks pie atziņas - Viņš gāja pie tautas, kas tā laika laicīgo un garīgo autoritāšu nicināta, alka pēc Dieva, dziedināšanas un svētības.

Kristietība nav personības vai draudzes izolācija no sabiedrības - kristietības jēga ir misionārismā. Baznīcas svētums ir arī tautas svētums un par tautas grēkiem Baznīca ir atbildīga Dieva priekšā. Ja valstī varu iegūst bezdievīga valdība vai diktatora izveidots totalitārs režīms, kas vajā kristietību un aicina savas ideoloģijas vārdā pārkāpt Dieva baušļus un Baznīcas likumus, Baznīcas uzdevums ir tai pretoties un nepakļauties: Dievam vairāk jāklausa nekā cilvēkiem. (Apustuļu Darbi 5:29b) Atcerēsimies pagrīdes Baznīcas staļiniskajā Krievijā un hitleriskajā Vācijā, kas šķietami bezcerīgos apstākļos turpināja darboties, sagatavot garīdzniekus, kalpot Dievam un savai tautai, netopot līdzīgi vienmēr veikliem un bezdievībai iztapīgiem kolaboracionistiem. Atcerēsimies kristīgos disidentus, mācītājus un draudžu darbiniekus, kas padomju Latvijā pagrīdes apstākļos izdeva Bībeles, kristīgas grāmatas, vadīja svētdienas skolas, kalpoja kā misionāri, riskējot ar totalitāra režīma represijām un ilgstošiem cietuma sodiem. Viņi ir mūsu varoņi.

Kādēļ mēs esam radīti, kādēļ Dievs mums deva brīvu, neatkarīgu valsti? Kas ir valsts?

Dievs licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varētu nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums. (Apustuļu Darbi 17:26-27)

Valsts ir cilvēku izveidota un Dievam pakļauta organizācija, kas brīvprātīgi apņēmusies ievērot noteiktas normas un likumus ar galveno uzdevumu - lai tā meklētu Dievu. Tā ir aicināta rūpēties par visiem un sekot, lai stiprākais nepazemotu un neuzkundzētos vājākajam, netikumīgais - tikumīgajam un cinisks likumu pārkāpējs - godīgajam, t.i., valsts pasargā mūs no anarhijas un haosa, no sabiedrības ar bandītiskiem džungļu likumiem, kas neizbēgami iestājas, ja valsts vara ir nevarīga vai vāja. Tādēļ valsts attīstība principā iespējama, tikai dzīvojot pēc Dieva baušļiem. Tas ir Baznīcas uzdevums - visus cilvēkus vest pie ticības:

Tad nu es pamācu tevi vispirms turēt lūgšanas, pielūgšanas, aizlūgšanas par visiem cilvēkiem, par valdniekiem un visiem, kas ir augstā amatā, lai mēs dzīvotu mierīgu un klusu dzīvi visā dievbijībā un cienībā. Tas ir labi un patīkami Dieva, mūsu Pestītāja priekšā, kas grib, lai visi cilvēki tiek izglābti un nāk pie patiesības atziņas. (1.Tim. 2:1-4)  

Mēs pateicamies savai valstij - brīvai Latvijai un tās laicīgai varai par atbalstu Baznīcai: valsts finansējumu dievnamu remontiem un uzturēšanai, diakonijas darbam, kristīgai izglītībai un citām darbības jomām, kas kalpo Latvijas tautai. Tā ir civilizētas un brīvas valsts pazīme - attīstīties, sadarbojoties ar saviem labākajiem pilsoņiem - kristiešiem. 

Valsts ideāls ir sevī attēlot Dieva valstību. Mēs piederam abām valstībām - laicīgai un mūžīgai. Cik labi pavalstnieki esam pirmajai lūgšanās, mīlestībā, ziedošanā, kalpošanā, tik gatavi esam mūžīgai.

Lūgšana

Mūžīgais, visvarenais Dievs, mēs Tev pateicamies par svētu Baznīcu un brīvu Latviju! Valdi, vadi, svētī un pasargā mūs, jo mēs esam Tava tauta. Piedod mums grēkus un šķīstī Sava Dēla Jēzus Kristus dārgajās asinīs, ar kurām mēs esam atpirkti no pasaules! Mēs lūdzam, lai mūsu tauta kļūst par Taviem misionāriem un ar savu brīvību kalpo Tev un Latvijai! Lai savā dzīvē un kalpošanā topam par Tavas Valstības mantiniekiem. Caur tavu Dēlu, Jēzu Kristu, mūsu Kungu! Āmen.

 Iesūtīts: 2013.11.06 13:48
Tavs komentārs:
Vārds:*
E-pasts:*
aplūkot atsauksmes (0)
   Kontaktiem



Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes mācītājs
Viesturs Pirro
 +371 22328283
sv.katrina@e-apollo.lv ; vipirro@inbox.lv ; viesturs.pirro@lelb.lv


 

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes padomes priekšsēdētāja
Aina Birze, dzimusi Sprince

+ 371 22328334
sv.katrina@e-apollo.lv




Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes lietvede
Gunta Birze
+371 22329171
sv.katrina@e-apollo.lv ; birzegunta@inbox.lv                      

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes diakonijas vadītāja Ramona Lurina + 371 26594852 ramonapirtniece@inbox.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes Svētdienas skolas vadītāja
Dace Blūma
+371 22329115

sv.katrina@e-apollo.lv

Kuldīgas Sv. Katrīnas draudzes jauniešu darba vadītāja
Liene Blūma
+371 26430628 ; +371 22329097
liene_bluuma@inbox.lv

Copyright 2006; Created by MB Studija »