|
Jēzus un smalkie ļaudis
JĒZUS UN SMALKIE ĻAUDIS
Gadījās, ka Jēzus sabatā bij ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizeja namā,un tie Viņu novēroja. Bet nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, Viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams: Ja tevi aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts, ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu - un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta. Bet ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis,pienācis varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.Jo katrs, kas pats paaugstinājas, taps pazemots, bet tas, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.Arī uz nama tēvu, kas Viņu bija aicinājis, Viņš sacīja: Kad tu taisi azaidu vai vakariņas,tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātus kaimiņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un tu nebūtu to darījis atmaksas dēļ. Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus; un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt,jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.
Lūkas Ev. 14:1. 7-14.
Kāds mans draugs stāstīja par savu pieredzi smalku ļaužu sabiedrībā. Viņš ir elitāra klubu tīkla biedrs. Vairākas reizes aizgājis uz Rīgas kluba sanāksmēm. Tur redzētā bagātās sabiedrības samākslotība, uzpūtība un iedomība viņu bija tā pārsteigusi, ka nokāvusi jebkuru vēlmi vēl kaut reizi pabūt viņu izmeklētajā vidē. Viņš arī ir uzņēmējs, bet kristietis un tādēļ nav zaudējis spēju cilvēka vērtību saskatīt ticībā, mīlestībā un ziedošanā, redzēt otrā cilvēkā Dieva līdzību, nevis maka biezumu.
Mēs dzīvojam slimā sabiedrībā - ja tā ir taisnība, ka no privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem, kuriem bija jānonāk valsts kasē, tajā ir nonākuši tikai 10%, bet pārējie 90% ieplūduši privātpersonu banku kontos, kļūst skaidrs, kādēļ netiek turēti tādi solījumi kā pamatskolas bērnu pusdienu apmaksāšana no valsts līdzekļiem un saprotams, kādēļ mācību grāmatas jāpērk par bargu naudu. Eiropas Savienības valstīs tās ir par velti. Augsti stāvoši, skaisti ģērbti un safrizēti ierēdņi skaidro: valsts kasei taču trūkst naudiņas, cilvēki mīļie, vai tad nesaprotat? Visiem nepietiek!
90% no visai tautai piederošas naudas ir vienkārši nozagta un kā smejies, kas ļaus nabagam ar lielgabalu šaut - viss klusi un mierīgi bargo likuma sargātāju un modro amatpersonu acu priekšā. Arī saziņas līdzekļi neaizskar tādu delikātu tēmu. Netrokšņo, pūli! Mēs varam lepoties, ka drīz mums būs tūkstoš miljonāru!
Latvijā politiskā un valsts vara pieder spēcīgai politisko un ekonomisko klanu sistēmai, kas cieši kopā saaugusi, čakli rūpējas par savas bagātības vairošanu. Smalka sabiedrība! Lieli projekti! Nav nekādas valsts attīstības stratēģijas? Kam tā vajadzīga? Galvenais, lai klanu kontos regulāri ieplūstu naudas straume - tā arī visa stratēģija, neprašas! Latvieši brauc strādāt ārzemēs, jo nevar savilkt galus? Lai brauc! Ievedīsim viesstrādniekus, bet algas nepalielināsim!
Kas var būt kopīgs cilvēkam, kuram nauda sākas ar simts tūkstoš latiem un mātei, kura izmisīgi cīnās, strādājot vairākās darba vietās, lai apģērbtu, pabarotu un sūtītu skolā savus bērnus? Lai tos izaudzinātu nevis par ciniskiem aprēķinātājiem, bet taisniem, tikai godīgiem savas valsts pilsoņiem.
Kā izvairīties no bezcerības, mazvērtības un netaisnības sajūtas? Mani vācu draugi, ejot cauri Vecrīgai, komentēja: "Šī automašīna pie mums maksā trīs simti tūkstošus eiro, tā - pusmiljonu, bet tā - simts tūkstošus." Tur, ietves malā spīdināja sānus Bentley, Rolls Royce, Maserati, Mercedes un citas smalku ļaužu mašīnas. "Nekad tās neesam redzējuši tik daudz vienuvietus!" Tā turīgā Latvija noslaucīja degunu trūcīgajai Vācijai.
Jēzus arī reiz bija nonācis tādā izsmalcinātā un pārtikušā sabiedrībā - ievērojama farizeja namā. Un tie Viņu novēroja. Ko mums, godājamajiem, pateiks šis galdnieks no Nācaretes? Mācītājs elitārā klubā, tā teikt. Jēzus nesaka neko - Viņš vēro izmeklēto publiku, kura cienīgām sejām grūstās ap pirmajām vietām. Visiem rūmes nepietiek, kurš tad grib sēdēt aizdurvē? Kurš grib būt vājpiens, nevis krējums? Kurš tad negrib kārtīgi nosvinēt savu godināšanu tālāk no skauģu, nelabvēļu, milicijas un prokuratūras acīm, kā teicis kāds drūmo padomjlaiku humorists?
Tad Jēzus smalkajiem ļaudīm saka, ka pirmā vieta dzīvē nepienākas cilvēkam, bet Dievam. Katrs, kurš grib būt pirmais, aizmirst, ka tikai Dievs nosaka cilvēka vietu šajā pasaulē. Ieņemot citu, paša izvēlētu, iegūtu, iekarotu, sūri taisniem vai netaisniem līdzekļiem izcīnītu, cilvēks ir nelaimīgs. Jo viņš neieņem sev pienākošos vietu, iet citu, nevis Dieva izvēlētu dzīves ceļu. Cilvēks nekad nebūs pirmais - pirmais ir Kristus, cilvēka Glābējs un Pestītājs, savas draudzes Līgavainis, Pirmais, kurš atstājis Debesu Godību un ienācis netaisnā, grēka un ļaunuma saplosītā pasaulē ar ievainotiem cilvēkiem, kuri cenšas mieru un gandarījumu gūt sabiedriskajā stāvoklī, mantā vai prestižā - paejošos, īslaicīgos pīšļos, kuriem nav nekāda vērtība Mūžības priekšā. Vienīgā vērtība Kristus acīs ir kalpot citiem ar savām spējām un līdzekļiem, kuri taču visi saņemti no Dieva, un darīt to nesavtīgi, bez aprēķina - tiem nabagiem, kropļiem, tizliem, akliem, kuriem aprēķinātāji, elitāro klubu publika paiet garām un neievēro. Nabagi ir tādēļ, lai mēs būtu bagāti. Taisnības dēļ gan jāsaka - mana drauga kluba pastāvēšanas jēga ir nevis naudas zutiņš, bet labdarība - turīgie atbalsta trūcīgos un ziedo izglītības un aprūpes iestādēm. Lai tā būtu! Labāk lai pie bērnu nama vai slimnīcas sienas pieskrūvēta plāksnīte ar kluba nosaukumu, nekā ziedojuma nav nemaz. Paldies tiem bagātniekiem, kuri ziedo labdarībai, trūcīgo izglītībai, zinātnei, kultūrai, mākslai, sportam, saviem līdzcilvēkiem.
"Aukstā ziemas dienā vecs cilvēks tika atvests uz tiesu. Viņš tika tiesāts, jo bija nozadzis maizes klaipu. Tiesas jautāts, viņš atbildēja, ka tā rīkojās savas ģimenes dēļ, jo tā gluži vienkārši mirstot badā. "Likums prasa, lai jūs tiktu notiesāts, - paskaidroja tiesnesis. - Man jums jāuzliek 50 dolāru naudassods." To teikdams, viņš izvilka naudas maku un sacīja: "Šeit būs nauda, lai samaksātu sodu. Un vēl, - turpināja tiesnesis, - es piespriežu sodu ikvienam zālē sēdošajam, jo dzīvojat pilsētā, kur cilvēkam ir jāzog maize, lai viņš varētu izdzīvot." Tiesnesis palaida apkārt trauku naudas vākšanai, bet vecais cilvēks izgāja no zāles ar 500 dolāriem kabatā." *
Ziedot var ne tikai ar naudu - arī tavs smaids nepazīstamam, tava uzslava, tava labestība ir kalpošana Kristum.
"Ceļodams pa Krieviju, Ļevs Tolstojs satika ubagu un vēlējās viņam kaut ko iedot. Izkratīja visas kabatas, bet neko neatrada. Visu naudu viņš jau bija izdalījis. Aizkustināts viņš apkampa ubagu, noskūpstīja un teica: "Nedusmojies uz mani, brāl, šodien man nav nekā ko tev iedot." Tumšā ubaga seja kļuva gaišāka, acīs parādījās asaras, un viņš atbildēja: "Tu iedevi ļoti daudz, nosaukdams mani par brāli."*
Cilvēkam palīdzēt un laimi sagādāt varam dažādi, ne tikai ar naudu. Viss atkarīgs no noskaņojuma, kādā ejam pie cilvēkiem.
Nesen izkāpu no sava auto labā un priecīgā noskaņojumā, ieraudzīju labi ģērbtu, nepazīstamu ģimeni pie jaunas automašīnas un viņiem teicu: - Labdien!
Pretī skatījās drūmi savilktas, aizdomu pilnas sejas ar sakniebtām lūpām: "Ko šim vajag? Kas par "labdien"? Pie pilna prāta? Mēs viņu nepazīstam!"
Visā plašajā pasaulē arī nepazīstami cilvēki atbild uz sveicienu - tā ir tikai civilizēta, dabiski labestīga attieksme. Vien mūsu latviskajā mentalitātē vienkāršs sveiciens tiek uztverts ar aizdomām pilnu nelabvēlību. Neatbildam! Reiz sveicināju toreiz sabiedrībā pazīstamu sievieti - tāpat vien, aiz laba prāta. Viņa mani nepazina, tādēļ neatbildēja un skatījās cauri kā stiklam, kaut arī tajā brīdī tur bijām tikai divi vien. Cik latviski! Smalka sabiedrība! Ievainoti ļaudis, kuri bīstas vienkārša sveiciena un labestības.
Jēzus cilvēkus nešķiroja - Viņš gāja pie smalkajiem un spitālīgajiem, veseliem un kropļiem, veikliem un tizliem, redzīgiem un akliem, tos dziedināja, palīdzēja, paēdināja, samīļoja. Un iemācīja to mums - jo Jēzus sekotājs, kristietis ir tikai tas, kas kļūst Viņam līdzīgs praktiskajā kalpošanā, nešķirojot nevienu un neiztopot nevienam. Ne bagātībai, ne stāvoklim sabiedrībā, ne citai smalkai būšanai. Kristus liek paraudzīties uz visu ar Dieva vērtējumu - tava attieksme pret cilvēku ir tava attieksme pret Dievu, cilvēka Radītāju. Nesalīdzini sevi ar citiem - vienmēr būs ļaudis, kas sasnieguši vairāk nekā tu un tādi, kas ir mazāki par tevi. Neapskaud pirmos un nenicini otros, jo visiem ir viens Tēvs. Salīdzini sevi ar Jēzu Kristu - un tu redzēsi, cik lielas iespējas tev vēl ir augt Dieva līdzībā! Un tu atklāsi - jo vairāk kalposi, jo lielākas iespējas, līdzekļus, brīnumus Dievs ieliks tavās rokās. Vaimanāšanas par netaisnību vietā tu sāksi kalpot pasaulei kā Kristus māceklis. Esi laimīgs savā labestības pilnajā kalpošanā Dievam un cilvēkiem!
*AICINĀJUMS, garīgie vingrinājumi ikdienā saskaņā ar Sv. Ignācija no Lojolas ieteikumiem, Jēzus Sadraudzība.
LŪGŠANA
Kungs Jēzu, māci man darīt labu, kur vien spēju, neizvairoties un neaizbildinoties, neiztopot nevienam un nenicinot nevienu, visos cilvēkos ieraugot Tevi. Āmen. |
