Grāmatai “Mātes Terēzas dzīve – mīlestība paliek”, ko sarakstījis Kristians Feldmanis, uz vāka ir zīmīga fotogrāfija – cilvēki, kājās stāvot, lūdz Dievu. Tikai viena ir nometusies ceļos – tā ir māte Terēza. Kādēļ pārējiem tas liekas apgrūtinoši vai neērti? Tādēļ, ka dievkalpojums notiek zem klajas debess, visapkārt daudz ziņkārīgo un vispār – kas tad metas ceļos uz netīras, citu piespļaudītas zemes? Vai pazemības stāja Dieva priekšā ir mūsu cilvēcisko cieņu pazemojoša? Kādēļ vispār pazemība vajadzīga, ko tā nozīmē un kā to uzrāda mūsu vislielākā autoritāte – Svētie Raksti?
