VAI KĀPT NO KOKA ZEMĒ?

Ienācis Jērikā, Jēzus devās cauri pilsētai. Un redzi, kāds vīrs, vārdā Zakhajs, viņš bija virsmuitnieks un bagāts.Viņš pūlējās ieraudzīt Jēzu, kas viņš tāds ir, bet nevarēja ļaužu pūļa dēļ, jo augumā bija mazs. Aizskrējis citiem pa priekšu, viņš uzkāpa vīģes kokā,lai ieraudzītu viņu, jo viņam vajadzēja iet tam garām. Kad Jēzus nonāca tai vietā, paskatījies uz augšu, viņš sacīja tam: “Zakhaj, steigšus kāp zemē, jo šodien man jāpaliek tavā namā.” Tas steigšus nokāpa un ar prieku viņu uzņēma.To ieraudzījuši, visi sāka kurnēt, teikdami: “Pie grēcīga vīra viņš apmeties.”Bet Zakhajs piecēlies sacīja Kungam: “Redzi, Kungs, pusi no savas mantas esmu gatavs atdot nabagiem, un, ja esmu no kāda izspiedis kaut ko netaisnīgi, to atdošu četrkārtīgi.” Jēzus sacīja viņam: “Šodien šim namam pestīšana notikusi, jo arī šis ir Abrahama dēls. Jo Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu un glābtu pazudušo.” Lūkas Evaņģēlijs 19:1-10
Nepārprotams Evaņģēlija paskaidrojums: Kristus pie Zakhaja iegriežas tādēļ, ka Cilvēka Dēls ir nācis, lai meklētu pazudušo. Tā arī visa teoloģija. Bībele saka: Nav neviena taisna, neviena paša. Nav neviena, kas saprot, nav neviena, kas meklē Dievu, visi ir aizgājuši no Dieva, visi kļuvuši vienlīdz nederīgi, nav neviena, kas dara labu, pat viena nav. Rom. 3:10-12
Pie mums, netaisnajiem un nederīgajiem Dievs sūta savu Dēlu. Līdz Pastarai tiesai mēs savu sodu par atkrišanu no Dieva vēl neesam saņēmuši – Dieva dabā nav sodīt, bet glābt un svētīt. Tieši te Sātans darbojas jo čakli – iemāca cilvēkam aplamību, ka svētība jāsaprot tikai kā materiāli labumi – nauda, manta, lepns nams - un nav svarīgi ar kādiem paņēmieniem tas viss iegūts. Citiem, kas to nespēj vai neprot – atliek veiklos un negodīgos apskaust, nīst un aprunāt.