|
Mana bagātība
MANA BAGĀTĪBA
Kāds augsts vīrs Jēzum jautāja: “Labais Skolotāj, kas man būtu jādara, lai iemantoju mūžīgo dzīvību?” Bet Jēzus viņam sacīja: “Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs kā vienīgi Dievs. Vai baušļus tu zini? Nepārkāp laulību, nenokauj, nezodz, nedod viltus liecību, godā savu tēvu un māti!” Bet viņš sacīja: “To visu esmu turējis kopš jaunības.” To dzirdējis, Jēzus viņam sacīja: “Vienas lietas tev vēl trūkst. Visu, kas tev pieder, pārdod un izdali nabagiem, un tev būs manta debesīs, un tūlīt seko Man.” Bet viņš, to dzirdējis, tapa gauži bēdīgs, jo bija ļoti bagāts. Redzot viņu nobēdājušos, Jēzus sacīja: “Cik grūti Debesu valstībā ieiet tie, kam daudz mantas. Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā." Tie, kas to dzirdēja, jautāja: “Kas tad var tikt izglābts?” Viņš sacīja: “Tas, kas neiespējams cilvēkiem, ir iespējams Dievam.”
Lūkas Evaņģēlijs 18:18-27
Bīskaps D.V. Čepmens stāsta par kādu notikumu ASV Pilsoņu kara laikā. Karavīrs kaujas laukā ierauga savu draugu, smagi sakropļotu guļam starp ievainotiem. Viņš noliecas, apklāj drauga sadragātos locekļus, notīra asinis no sejas, iedod padzerties un jautā: “Ko es tev vēl varu palīdzēt, Čārlij?” Ievainotais, zinot, ka viņam drīz jāmirst, atceras savas mājas un tuviniekus. Viņš atbild: “Jā! Ja tev ir kāda papīra lapa, tu varētu uzrakstīt vēstuli manam tēvam, un es domāju, ka man pietiks spēka to parakstīt. Mans tēvs ir ievērojams tiesnesis Ziemeļu štatā. Tu varētu nogādāt šo vēstuli viņam, viņš tev palīdzēs. Raksti manu vēstuli: `Dārgais tēvs! Mirstu kaujas laukā, un viens no maniem draugiem man sniedz palīdzību. Kad viņš nonāks pie tevis, esi labs pret viņu Čārlija vārdā.` Pēc tam, ar stingstošiem pirkstiem parakstījis vēstuli, viņš mirst. Pilsoņu karš ar visām tā šausmām beidzas, un kareivji atgriežas mājās. Viens no viņiem saplēstā formā, atnāk pie tiesneša nama. Viņš izskatās pēc klaidoņa un kalpotāji viņu namā neielaiž. Kareivis sagaida tiesnesi atgriežamies mājās un panākas viņam pretī, turot rokās apdilušu papīra strēmeli. Tiesnesis, domādams, ka tas ir kārtējais lūgums palīdzēt, pastumj viņu nost, bet kareivis atkal nostājas viņa priekšā un norāda uz parakstu. Tad ievērojamais tiesnesis apkampj kareivi, ved to savā namā un, asarām plūstot, saka: “Tev piederēs viss, ko tikai mana nauda tev spēs dot.”
Savu dzīvību mēs saņemam par velti – kā Dieva dāvana tā nav nopērkama un ir nepārtraukti apdraudēta. Slavenajā krievu filmā “Dzīvie un mirušie”, kura cietās padomju cenzūras apstākļos centās kaut cik patiesi stāstīt par Otro pasaules karu, ir epizode – divi virsnieki neveiksmīgi cenšas apturēt garām braucošās pārpildītās automašīnas un, lai sekmētos, vienojas stāvēt atstatus. Kāda mašīna pabrauc garām pirmajam un – ak, veiksme! – apstājas pie otrā. Tajā brīdi sākas vācu aviācijas uzlidojums. Vairāki spēcīgi sprādzieni un vienmuļa skaņa. Zemei pieplakušais virsnieks paceļ acis un ierauga uz ceļa izmētātus degošus lūžņus un norautu riepu - tā ripo uz viņa pusi kā pēdējais sveiciens no drauga.
Kādēļ Jēzus prasa visu pakļaut Viņam? Vai tas ir viegli? Tikko mēs esam gatavi Viņam sekot, Viņu sadzirdēt, Viņš pasaka kaut ko tādu, kam grūti paklausīt: “Visu, kas tev pieder, pārdod un izdali nabagiem...” Mēs taču zinām kā trūkums pazemo cilvēku, ka nauda dod drošības sajūtu, ka varu kalpot Dievam arī ar savu naudu. Mums ir vajadzīga drošība! Bet Jēzus man saka: “Tava drošība esmu Es.”
Sekot Jēzum nozīmē beznosacījumu paklausību Viņam, jo es nevaru diktēt savus noteikumus Dievam. Kungs, dažas, tikai dažas papildus drošībiņas! “Nē! Tava drošība esmu Es.” Kāpēc? Jo beznosacījumu sekošana Kristum ir vienīgās īstās attiecības ar Dievu un tajās nav vietas citām drošībām – arī bagātību ieskaitot – vai mana bagātība būtu uzskati, izglītība, sakari, draudzības, autoritātes, sasniegumi. “Visu, kas tev pieder, pārdod un izdali nabagiem...” Tas nozīmē – noliec Dieva priekšā visas lietas, ko tu atzīsti par sev piederošām un atdod tās Dievam. Te sākas vissīvākā cīņa – pašam ar sevi, ar manu ideju par Dievu un Viņa prasībām, ar manu nepakļāvību Viņam. Jo es sev pieļauju kompromisus, bet Viņš – nē. “Tava griba lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!” Cik apbrīnojami viegli šie smagie vārdi pārslīd mūsu lūpām! “Tavs prāts!” Un Dieva griba nav grūti saprotama: neļauj nekam nostāties mūsu starpā! Ja tā ir tava bagātība, tad noliec to kalpošanai, nevis drošībai! Tā Viņš man saka. Tava bagātība ir Mana svētība, lieto to pēc Maniem ieskatiem! Te beidzas jūsmīgi romantiska pasapņošana “es Tev iešu līdz, lai kurp Tu ietu!” un sākas Kristus skola: lai es mantotu mūžīgo dzīvību, man visa dzīve jāpakļauj Viņam. Kristus man norādīs, kas traucē šā vissvarīgākā mērķa – mūžīgās dzīvības - sasniegšanai, kas mani piesien pie pasaules un attur no sekošanas Viņam. Bagātība, rakstura īpašības, kuras nevēlos mainīt, intereses, vēlmes? Daļu no sevis mēs visi esam gatavi ziedot Dievam. Bet tikai daļu! Ne visu!
Jēzus pilnība ir apstāklī, ka Viņš Sevi visu ziedoja Dievam. Viņš nebija dalīts – te, iespējams, ir Viņa personības neatvairāmās pievilcības noslēpums. Tādēļ augstais vīrs gribēja Viņam sekot. Bagātība, šīs pasaules vēlmju piepildījums viņam nedeva gandarījumu un neļāva būt pilnīgam. Bet viņš, tāpat kā mēs, tik ļoti to vēlējās! “Kas man būtu jādara?” Atbrīvojies no tā, kas traucē tavam pilnības ceļam! Grūti? Jā, ļoti grūti. Bet nav cita ceļa. Tava izvēle. Jēzus nepierunāja augsto vīru. Nepiespieda. Vispār nedarīja neko, lai viņu paturētu savā tuvumā. Nesolīja, nelūdzās, necentās aizraut ar kristietību – kā to parasti darām mēs. Viņš atstāja augsto vīru – mani – izvēles priekšā. Jo nevis Kristus seko cilvēkam, bet cilvēks – Kristum. Tādēļ Viņš ļauj aiziet. Jo mūsu Glābējam var pietikt ar to, ka esam Viņu uzklausījuši un pareizi sapratuši. Agri vai vēlu tas parādīsies mūsu dzīvē kā atbilde. Kā vēstule no mana mirstošā dēla, kā pēdējais sveiciens no drauga. Un tad es atbildēšu.
Prāvests Viesturs Pirro
Lūgšana
Mūžīgais, svētais Dievs, māci Tev sekot ar paļāvību un bez nosacījumiem. Māci atteikties no visām lietām, kas traucē kalpošanai Tev. Atbrīvo mūs no vergošanas pasaulei, jo mēs gribam būt Tavi vergi, kas atceras – mēs esam dzīvi cilvēki, nekas vairāk, nekas mazāk. Mūsu dzīves un dzīvības ir Tavās rokās. Mēs lūdzam – izmaini mūsu uzskatus par mums piederošām lietām un tās visas parādi to īstajā vērtībā – mūžīgās dzīvības gaismā. Mūsu Glābēj, Kungs Jēzu Kristu, māci mums neatraidīt Tava aicinājuma augsto izredzētību un Tavu gribu likt augstāk par savām vēlmēm un drošībām. Māci palikt Tavā tuvumā un dzīvot Tavu prasību paklausībā – jo tas ir ceļš uz mūžīgo dzīvību. Amen
|
