DIEVS UN ĢIMENE

Evaņģēlijā nepārprotami ir pateikts, ka Dievs rūpējas par katru indivīdu. 
Laikmetā, kurā mēs dzīvojam, uzsvars  tiek likts uz cilvēku veidotām savienībām – Eiropas Savienība, NATO, starpvalstu un valstu organizācijām un, šķiet, atsevišķs indivīds kļūst aizvien nesvarīgāks un nenozīmīgāks. Pēcpadomiskajās valstīs, kur individualitāte tika valstiskā līmenī slāpēta un nīdēta, cilvēka parastais uzskats ir: “Ko tad es! Tāpat neko nevaru ne grozīt, ne mainīt! Tāpat manas domas nevienu neinteresē.” Tādēļ būtiskākais Labajā Vēstī par Jēzu Kristu ir - Dievam ir svarīgs katrs cilvēks, Viņš mūs pazīst un sauc vārdā: “Caķej! Marija! Sīmani, Jonas dēls!” Mēs esam uzkāpuši katrs savā kokā, slēpjamies tajā, domājam, ka Dievs mūs neredz, bet Viņš mūs sauc vārdā. Koks var būt pasaules uzskats, dzīvesveids, politiskā pārliecība, izglītība, izcelsme utt. Jēzum ir personīga pieeja katram no mums, tādēļ Viņš ātri ieguva pazudušo un vientuļo sirdis. Beidzot bija Kāds, kas par viņiem interesējās, uzlūkoja kā personības.